Ka’d ievaņțļõb nōtõd. Min ǟma – vȯlk täm jengarm! – tämā um lǟ’nd nōțõstōdõdõks ta’rrõ. Ni (u) m tund vastõ – siz ta (u) m vȯnd krūogõs perīnai – ikš nai un kītõn: „Sin at nei knaššõd stōdõd, agā agā minā ka sōb?“ Min ǟma (u) m kītõn, ku täm ni äb ūo emīņ. – Un nei, tuoiz īe tunnõd kõpsūd un sīenõd tikkiž ne stōdõd järā, ku mitíkš äb ūo īend. Un siz ta rēkõb, ku se ka’dsūkõks. Ka’d – selli sindõn, kis äb tō’ tuoizõn midāgõd nuovēļõ. Kovāld ro’ud āndabõd ainḑi, kis tīeb jõvāks.