Kimkǟngali un suiž. Um vȯnd ikš piški Mikīļ. Täm (a) um lǟnd piegiļõ ibbistõks mõtsõ. Kuolm ibīst um vȯnd – mustā, siņņi un bǟ’r. Ni ta pugūb kīņ pǟl ma’ggõm, mūḑi vel äb ūo. Ni ta um vel virgsõ, vȯdlõb mūḑe, ni ta kūlõb, ku tulāb ailõs iļ šīe jo’ug tšuļkata-tšuļkata, un ibbist ka krōksõbõd. Bet ni tämā nǟb, ku tulāb kimkǟngali un suiž tagān sīe kimkǟngalizõn. Se kimkǟngali ailõb kīņ pǟl i’ldzõ, kus tämā magūb, suiž īeb alā. Bet se kimkǟngaļi lǟb nei: „Är kuțā, ikšne jālga, är kuțā, tuoinõ jālga!“ – nä’țkõb nei sīe su’ddõn. Ni se pȯis um mõtlõn, ni ta pagálam līb. Sǟl at vȯnnõd kaņdžbūd kilgsõ. Un tämā (u) m nei vāgiž võttõn sīe kaņdžbu – neika ni se kimkǟngali ni nustāb sīe jālga, nei ta ka kaņdžbūkõks grū’žõb. Un nei kimkǟngali sadāb mōzõ un suiž kīskõb järā un ibīži äb ūo aiztiekõn. Ni pȯis kīņ pǟld mō’zõ un võtāb ibbist, ratstāb kuodāj. Nei um vȯnd nei va’rrõ kuonnõ, perīmīen nei lušt, sōnd vȭidaksleibõ ka vel pǟlõ. Munt lǟnõd rī’jõ pūoļțam, Mikīļ pand ma’ggõm.