Ikš nai um lieudõn eņtš taļštõ kanāmunā nīemõ kikīm allõ. Bet ni ta (u) m kītõn īd ju kovāl rištingõn, ku ta ni um lieudõn. Un se (u) m opātõn laz ta viskõg ō’jõ, ku ōj palāb. Un nei se nai um tīend. Ni ikš tuoi sīes eņtš kōrands īeb rujāks tulī́ņ , rǟkõb, ku ta palāb ku’bbõ, un ni pōlab, mikš um sīe munā viskõn ō’jõ. Bet tuoi nai um kitõn vastõ: „Minā ju äb tīeda, ku sa ūod munā pand!“ – Agā Agā sōji nēḑi tū’gidi, kus kūožõs se munā ni (u) m pa’llõn, vāņ. Bet kus siedā võib sōdõ, siedā ju äb vaņțõl, kus kūož (õ) ta (u) m īend, – äb ūo sōnd nēḑi tūgõde. Un nai um kūolõn jarā – ta vȯļ buŗā. Pitrõg (Pr 27)