Bet ni tulāb tu’bbõ, – kis um amní’ggõkš jarākūolõn vanā mīez un mõltsi mantõl immeŗ un kītõb: „Mikš ša mīnda rabīst?“ tämmõn vȯļļi sīlma kațki. Ni se perīnai kītõn: „Ku sa vel tulād mi’n ta’ļļõ, ni līd tulī́ņ pagálam, ma valāb kīend vietā pǟlõ!“ Siz um lǟnd ulzõ, nei keļštõn neiku. Pitrõg (Pr 22)