Jarākūolõn vanāmīez papājnaks Ikš vanā mīez Ūdskilās um kǟnd papājnaks. Bet ne at vakțõnd tǟnda. Ni um se perīnai istõn tūrsõ, luktār gūngaserk allõ. Se (u) m vȯnd taļžpivād īezõ. Užreíz ibbe īrgõb pȯtkāstõ nei ȭ’ ȭ! Nei se perīnai võttõn vanā katūks lōda un vieddõn pids ibīz sälgõ, nei dūšõg viskõn. Bet tämā ī’ž midēgõst äb nǟ’, ni ta lǟb tu’bbõ, ma’ggõm. Bet ni tulāb tu’bbõ, – kis um amní’ggõkš jarākūolõn vanā mīez un mõltsi mantõl immeŗ un kītõb: „Mikš ša mīnda rabīst?“ tämmõn vȯļļi sīlma kațki. Ni se perīnai kītõn: „Ku sa vel tulād mi’n ta’ļļõ, ni līd tulī́ņ pagálam, ma valāb kīend vietā pǟlõ!“ Siz um lǟnd ulzõ, nei keļštõn neiku.