Sr. 4. Mēldaŗ neitst läpš Ikš mīez lǟb leb mõtsā un siz sǟl nei vȯikõb ikš mõtsās. No, un nǟmõst äb nǟ. Ta kizūb: “Mis sinnõn um vigā, mis sa vȯikõd?” - “Kui ma äb vȯik: mēldar neitsõn paldīņ līb läpš un ta tōb zūmõ jarā, un min pǟl āt ne rujād (kis eņtš pǟl võtīz ne rujād - se toņț vȯļ) . Minā võtāb nänt rujād eņtš pǟl – nai ju um rujā, ku ta sīntõb, - minnõn um sīest vȯikõmõst.” Ni lǟbõd ilzõ, vȯtšõbõd laps ilzõ – sǟl se läpš_šīndõz. Ku ne sait laps käddõ, nei īeb jemā rujāks, ni vȯļ nei rujā, k (u) _um kāndamõst mōzõ taļ pǟld. Agā Agā ta vȯikiz jõvāst mīelstõ.* Laps āt sōnõd vel jellõ: sū um pand vizzõ – neiku tīend vāldiž, nei jemā rujā. Se īž mōmīez kītiz, ku nänt pūol nei um vȯnd.