Teksti

Sr 99 Pottõrmaņ (se u’m tuo’ž) Kakškimdõ āigastõ tā’gižpēḑõņ Sīkrõgõl Saņţ kǭrands, kus 1923. āigasts sõ’vvõ jelīz profesor Kettunen, u’m vȯnd pottõrmaņ. Jegā īe tämā u’m a’rtõn un gǭ’žõn skēḑidi, neku mitikš rištīng ä’b ūo võind magātõ. Amād at vȯnnõd järā ädāgõnd. Va vanā Sprūoig Līž u’m strōipõn lǟ’dõ plīţkōmarõ un nǟnd, ku sūr mustā pi’ņ u’m ailõn pi’ds strepīdi tubā pǟlõ un sǟl ī’ž strepid pǟl u’m ka’ddõn järā. Ikš Zet u’m vȯnd Saņţõl pa neitstõks, sīen u’m vȯnd ne’i irm, ku u’m tǭ’nd lǟ’dõ mūzõ ma’ggõm. Bet perīnai ä’b ūo vēļõn, ta u’m pallõn, algõ läkkõ, juo si’z ta līji pagalam. I 1924 Alfred Damberg, 9. III 1909 Sr 100 Ä’bpietäutõb perīmīez Ikškõrd u’m je’llõn ikš perīmīez. Se u’m vȯnd vä’ggi ä’bpietäutõb rištīng: mittõ kunād tämā ä’b ūo vȯnd mi’erig jumāl antõt āigaks. Mūndakõrd tämā ä’b ūo tǭ’nd vī’mõ, mūndakõrd te’iž u’m vȯnd vajāg vī’mõ. Si’z jumāl u’m pand, laz ta ī’ž tīegõ eņtš mīelpierāst. Ni perīmīez u’m vȯnd vä’ggi luštīgõl. Ni u’m ī’d pǟva spī’ḑõn pǟva un tuoiz pǟva sa’ddõn vī’mõ. Vīļa u’m vȯnd seļļi, ku lušt u’m vȯnd vaņţlõ. Bet ku u’m attund vīļanītõb āiga un perīmīez u’m irgõn vaņţlõ ka pǟkiži, si’z u’m nǟnd, ku pǟkizt tikkiž āt tijād. Se u’m vȯnd sīestõ, ku ä’b ūo vȯnd tūldõ, kis ēdrõm põrm ä’b ūo laigāld põrmstõn. Ni perīmīez embit (!) mitikš kõrd ä’b ūo vast jumālt kurnõn (~ strīḑõn) , bet jegā reid u’m vȯnd mi’erigs jumāl andtõd āigaks.

I
 
 
 
9.
 
III
 
 
LV:
EE:
kittõ1 vt ¤19
(a)kurināt (b)dedzināt (c)karsēt (d)svilināt
kittõ2 vt ¤32
ķitēt