Un si’z pie’rrõ ta u’m lǟ’nd mingiz strēk pie’rrõ vaņţlõm īž eņtš a’mtõ un kibārtõ. Un si’z ta u’m nǟnd, ku se a’m un kibār mūdõ ä’b ūo vȯnd ku mingi piški lupāt un ne pūmpard at mǭsõ vȯnnõd – ne ūškad at nosīenõd sīe a’m un kibār poḑīks. Sr. 10. XII 1923 Rudolf Ansenau, 1893 Sr 96 Kui špirkt u’m su’ggõn Perīmīez u’m lǟ’nd tīe jūr. Ta u’m vȯnd vä’ggi joutõm; sīestõ ta ka u’m võttõn kuijõ leibõ īņõz, juo mūdõ tä’mmõn ä’b ūo vȯnd. Ku ta u’m nuolǟ’nd eņtš tīe jūr, si’z ta u’m pand eņtš lēbakuoţ pȭzõz un irgõn strǭdõ. Attund lȭinagisāiga. Ta u’m lǟ’nd pȭzo jūr võtām eņtš lēbakuoţ, bet siedā ä’b ūo e’mmit vȯnd. Piški kuŗē u’m daņtšõn pȭzõ tagān un vȯ’dlõn, ku perīmīez īrgõb vannõ, ku tä’m lēbakuoţ vȯļļi järā salāndtõd. Bet perīmīez u’m kītõn ”Mingi līb järā võttõn, kis tǭ’ž sīedõ” – un lǟ’nd tijā ma’gkõks tīe jūr. Seņtš piški kuŗē u’m a’ilõn eņtš pavēļnikā sǭtõn jūr un kītõn: ”Perīmīestõ ma i’z sǭ kä’ddõ, tämā vȯ’ļ vä’ggi guoḑig.” Sǭtõn u’m nuttõn: ”Ja sa tǟnda i’ļ kuolm āigastõ ä’d sǭ kä’ddõ, si’z ma si’n upāntõb pivā vie’d si’llõ järā!” Un trīetsõn piškīz kuŗē ulzõ.