Sīe perīmī’en u’m u’m irm vȯnd, ku ta ni līb pagalam. Un ni ta u’m võttõn lougõ-lougõ sīe kaņdžbū, ne’iku ta ä’b ūo se (!) kūlõn, un ne’i grūžõn sīe kaņdžbūkõks sälgõz un ne’i se lūk-alā mǭ’zõ. Un si’z u’m ouŗõn: “Vȯnd ma siedā tieudõn, ku sa sǟl kīņ pǟl ūod, si’z sa ki’l vȯlkst pagalam vȯnd!” Un ne’i ne sudūd tä’mmõn pǟlõz un si’z at kīskõnd, a’rtõnd tǟnda järāndz – ne’iku kõuvõ tō’š lǟ’nd tšärrks, tšärrks, tšärrks tšärkstõn. Un sīepierāst um se tīetõb, ku vīlkatõkst su’žžist kārtabõd. Ma ju mõtlõb, ku se u’m ikštäuž – vīlkatõks või kimkǟngaļi. Sr. 10. XII 1923 Pētõr Folman, 1877 Sr 88 Ne’i u’m vȯnd pivākuodā un krūogõ ī’dtuoiz kilgs (õ) Irēl. Si’z u’m krūodznikā… ātõ jūonõd ī’d ȭ’dõg – ve’l u’m vȯnd sīe krūodznikān ikš tuoi un ne ātõ jūonõd. Si’z se krūodznikā u’m kītõn sīe mī’en, ku tämā āndab tä’mmõn pǟgiņ rǭ’dõ, laz tämā läkkõ pivākuodā je’ddõz un laz ta võtāg nänt rištīng lūd un tūog tǟnõ bufet pǟlõ, sīe krūogõ lōda pǟl (õ) , – rištīnglūd ātõ karīņtõd pivākuodā je’ddõ i’lzõ (kuŗē u’m karīņtõn, īezõ un päuvõ, amād at nǟnõd) . Un ni se mīez ä’b ūo lǟ’nd. Ne at sǟdõnõd ī’dõkabāl, kuije’n se krūodznikā āndab siedā rǭ’dõ.