Jumāl u’m lǟ’nd pi’ds randõ. Liestā u’m ma’ggõn rāndanaigās. Jumāl u’m kītõn ne’i: “Vaņ, ku piški liestā magūb sū vāldiž!” Un se liestā tegīž u’m kēļštõn siedā jumālt (eņtšõn vȯnd vändi sū) : “Liestā magūb nä’ rāndanaigās, sū vāldiž, – mis si’n pa daļībt?!” Un ī’ž lǟ’nd je’dspēḑõn. Si’z jumāl u’m kītõn, laz tä’mmõn īegõ si’z vändi sū, ku ta ne’i u’m kēļštõn. Sr. 25. XII 1923 Alma Sprogis (Spruojg) , 1902 Sr 84 Se vȯ’ļ ne’i. – Ikš perīmīez u’m nītõn mõtsās ainõ. Bet ni u’m tund ȭ’dõg pǟlõ. Ta u’m mõtlõn, mis ta ni kuodāj lǟ’b ma’ggõm, ta īeb sīņīž tuoiz āinadkīņ pǟl ma’ggõm. Ni ta nopu’ggõn sīe āinadkīņ pǟl i’lzõ un ni sǟl u’m vȯnd kaņdžbū nopandõd sīņīž un ta u’m pand sīe kaņdžbū kilgõ ma’ggõm. Ni ta u’m kūlõn briesmig dump allõ, selliz märā, un u’m mõtlõn, mis sǟl umātõ. Ikškõrd u’m kargõn ikš mīez i’lzõ sīn āinadlūkõz ikš sūr mīez, bet sūr tabār tagān, un tīera barā su’žži allõ. Ta u’m ertļõn nēḑi su’žži ī’d jālgaks ”kutš ärr!” un tuoiz jālgaks tegīž ”kutš ärr!” Kakš jalgõ at vȯnnõd – kui mīez, set ku tabār.