Oskar Loorits (Eesti Kirjandusmuuseum, Eesti Rahvaluule Arhiiv, viide LF IV, 5. kaust) Sr 53 Mie’rkǭzgõnd Je’dlõm pǟgiņ sadā āigastid, kakš va’nnõ kalāmīestõ Pitkā Jǟkõp un va Tukkij Ǭdõmõz lekštā ī’d pivāpǟva ȭ’dõgspūol mie’rrõ. Nolaskõnd eņtš võrgõd si’zzõl un ētabõd ānkaŗ. No, ne’i va Tukkij Ǭdõm, se īeb ma’ggõm tulīņ, dek i’ļ pǟ. Pitkā Jǟkõp võtāb eņtš sū kāndlakīela un īrgõb ni spēļõ sǟl. Ta sǭb sǟl seļļiz strēk spēļõn, ne’i nūzõb lǭja kilgst ikš nai i’lz vie’d sizāl (= mie’rjemā) un kītõb, laz nustāgõd eņtš ānkaŗ i’lzõ, ku se ānkaŗ u’m tä’m tubā kīndõks pǟl, brūţõdõn vȯlks tu’bbõ lē’mõst si’llõ un ānkaŗ u’m je’ds. Ne’i se Jǟkõp nustāb sīe ānkaŗ rǭz i’lzõ un laskūb tuoizõ kūožõ. Ni tulāb i’lzõ se mie’rjemā, kītõb, ku ne’i knaššõst u’m spēļõn, laz tulgõ tä’mmõn kǭzgiņiz spēļõm, tä’m tidār vȯļļi mī’elõ lǟ’nd. No, un ni ta võtāb eņtš širts si’zzõl, rabūb pitkā Jǟkõpõn pǟ un vīb pū’ojõz. Pū’ojs u’m sǟl sūr knaš nīnõ un seļļizt knaššõd kǭvõdõks nopandõd, kaŗītõd vȯnnõd un mie’rsigād at vȯnnõd, nēļa mie’rsi’ggõ pa ibīzõks je’dsõ.