*Mī’ed. *Mī’ed. Ma vel mǟdlõb, ku ikškõrd tū’gõ ȭ’dõg mēg, polākõd, skūolsõ te’imõ pīrgist seļļizt, pūstõ te’imõ dūņtšõd. Ja skūolsõ jo vȯ’ltõ vȯ’ltõ ne sīlmadrakūd, sīlmadvie’drakūd skūollapstõn eņtš sīlmadvie’drak. Sīlmadrǭimõd sidīzõm jū’rõ ja palāgõd immõr ja nei seļļizt või või ? tegīž mingizõn vȯļtõ mingi kǭsk või midēgõst se tuoistiz ei ja siz ke’itõ dūņtšõd ne vȯ’ļd punīz vermõks või kuigid vȯļ tī’edõd punīzõks, ja *verīzt ve’rrizt dūņtšõd. Ja ni mēg lekšmõ skuţkīd jū’rõ magīd ī’edõm. Skuţkīd ädāgizt järā ja a’ilizt skūolmēstar kēkõ. Ja a’ilizt ne’i, ku lēbalä’bḑi... akīzt *lēbalä’bḑiz lēbalä’bḑizõn tagān ja lēbalä’bḑi *sagī sadīz lä’bbõ ja rabīz lä’b ulz. Bet äb tīeda, mitikš jõ mä’ddõn iz pa’n , mittõ iz rīļ midēgõd. Se vȯ’ļ seļļi, seļļizt īrdõkst vȯļtõ ja siz nei iz rīļ ka iļ sīe. Mēg jõ mitī’dõn i’ļļõ iz tīemõ midēgõzt. Mēg jõ set nei nǭļa pierāst lekšmõ ne’i. F1098-03, -04 Mi’n muinizva’nbizt Eņtš muinizva’nbižist ma tīedab veitõ. Mi’n va’nbizt ka agā agā nēšti veitõ tīedizt, mõits ne vȯlkst iļ nänt jemīņ nīžõnd. Mi’n tǭţi nīžimiz pie’rrõ tä’m izā, mi’n vanātǭţi, vȯļļi Irēld perīņ. Vanātǭţiz izā vȯļļi je’llõn Irēl, vȯnd Irē pivākuodā kīelamīez. Mingiz āiga vȯnd Ūdvālgants perīmīez. Pie’rrõ tund Sīkrõgõl Klou perīmī’ekõks. Mingi u’m vȯnd vanātǭţiz izān ni’m, siedā ma ä’b tīeda. Ne’i ī’ž ä’b ūo tieudtõb vanātǭţiz jemā ni’m, ä’b ka kust ta u’m nūzõn. Vanātǭţi pie’rrõ u’m pä’zzõn Kielk perīmī’ekõks. Kunā se u’m su’ggõn, se ä’b ūo tieudtõb, ka kunā ta u’m perīmī’ekõks Kielkõl pä’zzõn. Mõtlõmõst, ku se u’m su’ggõn pie’rrõ „līvõd dumpõ“, sīest sīelāigal Kielkõl vaļānikāks u’m jõvā je’llõn je’dlõmi Ūdkilā Bus perīmīez Klouz Breinkopf, kīenta baron kui ī’dtõ dump jū’odijizt viskīz kǭrandst u’lzõ. Kielk perīmī’ekõks vȯldsõ mi’n vanātǭţi (tä’m ni’m vȯļ Pētõr) võtīz Klouz Breinkopf tidār Trīn eņtšõn nāizõks. Vanātǭţi kūoliz 1908. [tū’ontõ ī’dõkssadā kǭ’dõksmõs] āigasts, ku ta vȯļ seiskimdõ agā agā seiskimdõ vī’d 70–75 [seiskimdõ agā agā seiskimdõ vīž] āigast vanā āigastva’nnit. Vanātǭţi u’m vȯnd vanāǟmast jõvāgid vaņīm – (9–12 [ī’dõks agā agā kakštuoistõn] āigastõ) , sīest vanāǟma kūoliz 1921. [tū’ontõ ī’dõkssa’ddõ kakškimdõ e’žmis] āigasts 74 [seiskimdõ nēļa] āigastva’nnit. 1868. [tū’ontõ kǭ’dõkssa’ddõ kūžkimdõ kǭ’dõksmõs] āigasts näntõn u’m sindõn pūoga Di’drõk ja set 1879. [tū’ontõ kǭ’dõkssa’ddõ seiskimdõ ī’dõksmõs] āigasts tuoi pūoga – mi’n tǭţi Kǭrli. Di’drõkõn vȯ’ļ seļļi tergiļ [ila] ilā. Ta i’z või kuskiz kōgiņ kūož pǟl je’llõ. Ī’dtõkabāl ta vȯtšīz paŗīmtõ si’zzõltu’lmizt. Immar 1895. [tū’ontõ kǭ’dõkssa’ddõ ī’dõkskimdõ vīdõz vīdõzt] āigastõ ta võtīz nāizõks va’nlikiz neitst, mǭmī’e perīmī’e Pigā tidār Vilhelmīn. Pie’rrõ nāiztavõtāmõt mi’n vanātǭţi āndiz Di’drõkõn perīmī’e õigizt, ī’ž ei vanāperīmī’e leibõ. Di’drõk kōgiņ perīmī’ekõks i’z ūo. Agā Agā sīli vȯ’ļ ka nai, kis „seļļizt va kalāmī’e kǭrandtõ“ vȯ’ļ ī’dtõkabāl laitõn. Kǭrand vȯ’ļ rent kǭrand. Di’drõk mīnd eņtš rentnikā õigizt sadā rubīļ je’dst Sūr Pētõrõn (Pētõr Anzenovõn) . Ī’ž lǟ’nd Vǟnta tagān Patskul mȯizõ dipdǭt pālkanikāks. Vanātǭţin u’m vȯnd ka pūdlǭja, missõks Di’drõk pūŗtõn. Eņtš bohēmiz jelāmizõks ta u’m plīndartõn pūdlǭja jarā. Sūr-Pētõr ä’b ūo mȯistõn munt kilāro’vkõks jõvīst je’llõ. Ne at iļ tä’m kaibõnd baronõn ja se võttõn Sūr-Pētõrõn kǭrand jarā ja andõn vanātǭţin tā’giž. Sīen Sīel āigal mi’n tǭţi, Kǭrli, irgõn kǟ’dõ Irē mie’rskūolsõ, bet sǟld vanātǭţi võttõn tä’m ulzõ. Mingizt āigastõd tǭţi pūŗtõn kuoigīd pǟl kokkõks ja matrūzõks. Ku vanātǭţi īend rujāks ja ä’bjoudzizõks, ta’m tund kuoigīd pǟld mǭ’zõ ja irgõn Kielk perīmī’ekõks. 1903. [tū’ontõ ī’dõkssa’ddõ kuolmõs] āigasts ta vȯstīz kǭrand a’mnä’mniz eņtšõn. 1906. [tū’ontõ ī’dõkssa’ddõ kūdõz] [āigasts] āigast Taļšpivād ta võtīz Lōrm tidār Kristīn eņtšõn nāizõks ja jelīz amā eņtš igā Kielkõl perīmī’ekõks. Di’drõk i’z ūo kōgiņ Patskul mȯizõs. Tä’m tergiļ ilā i’z lask tä’mmõn sǟl vȱlda. Ta tu’ļ [Vǟntast] Väntõ ja pidīz sǟl vȯ’llõbūoḑ, siz ka mis ka tä’m kä’ds i’z ūo kōgiņ, [sīest eņtšõ] sīest eņtšõn ka māitsiz jūodõ ja siedāvīţõ būoḑ pe’ļmizt i’z ānda. Ta lekš Staldzõnõ kalāmī’ekõks ja perīzõks tu’ļ tā’giž Sīkrõgõl sīes eņtšõ Kielk kǭrandõl, mis ta ja tä’m ukūz nai vȯ’ļ ne’i jarā laitõn. Ni ta jelīz Kielk kūrtubās ja ke’i mie’rsõ ne’i ī’ž nemē munt kilānikād.