»Sǟl līb mingi joutõm riekmīez, » mõtliz piški Ants ja rūoikiz tī’edõ uks vāldiņ. Sǟ’l pīliz Di’drõk luktār ī’ds ja sovā tuois kä’ds. »ārmaz piški Ants, » ta kītiz, »mi’nnõn u’m sūr ädā. Mi’n piški pȯiški sadīz re’ḑḑõlst mǭ’zõ ia rabīz ēņtšta vä’ggi jarā. Ma lǟ’b ni doktār tagān, bet ta jelāb ne’i kougõn ja īe u’m ne’i pi’mdõ, āiga u’m seļļi, ku touvõ mǭkõks kīerõbõd ī’dõku’bbõ. Mi’nnõn si’z rabāgiz mīelõ, ku vȯlks paŗīmstiz, ku sa mi’n a’zmõs lǟ’kst. Sa tīedad, ma –andab si’nnõn eņtš loḑā. Sieldõ ažā, ku si’z si’nnõn u’m tī’emõst mi’n pierāst ka midēgõst.» »No ne’i, » nutīz piški Ants, ma pidāb sīe sūr o’vkõks, ku sa mīnda kāimõd. Ma ildīņ lǟ’b. Täpīņț set mi’nnõn eņtš luktār, īe u’m vä’ggi pi’mdõ. Ma kārtab, ku ä’b kǭ’t riek jarā.» »Mi’nnõn se vä’ggi pȯdūb, » kītiz Di’drõk vastõ, »set se u’m mi’n ūž luktār, ja vȯlks sūr ka’j, a’ž sīen ra’bbõks mingiz glǭz ulzõ.» »Ä’b ūo vi’ggõ, ma lǟ’b ne’i ī’ž ilmõ luktārtõ, » kītiz piški Ants, võtīz vaigāst kǭsskõ ūoḑõrõks a’m, eņtš lem, punīz kibār, sidīz villiz ka’ggõlǭ’rõn immõr ka’ggõl ja rūoikiz je’dspēḑõn.