Jēzus kītiz eņtš oppijidõn: Võtāgid Pivā Vaim. Kīendõn tēg āndat patūd andõks, näntõn ne āt andõks andtõt, ja kīendõn tēg ne jetāt, näntõn ne īebõd. (Jāņ 20, 22. 23.) Opātõkši Lōtkub kaitsijidõn Lōtkub kaitsijidõn um vȯlmõst äbsuņdtõtõn, īd naiz mīen, mõistlizõn, kovālõn, sǟdzizõn, kis vȭridi võtāb vastõ, kis mūoštab opātõ, äb jūojizõn, äb kõzīzõn, agā agā louglizõn; äb kīvijizõn, äb rō tōjizõn, agā agā kis kil eņtš kuod jõvīst vōļikšõb, kīen āt kūldzizt lapst amās ouvs; äb ka seļļizõn, kis ni set um usklizõks īend; kis pidāb ēņtšta ustātõb sõnā opātõks jūr, laz võigõ pūdiz opātõksõks nõvvõ andõ ja ka suņdõ vastõrõkāndijidi. (1 Tim. 3, 2–4. 6; Tit. 1, 9.) Sõnā kūlijidõn