Mäd Izānd Jēzus Kristus sīe īezõ, ku ta sai jarā andtõt, võtīz lēba, tienīz, mūrdiz ja āndiz eņtš oppijidõn ja kītiz: Võtāgid jas sīegid, se um min lejā, mis täd jedst sōn andtõt; sīe tīegid min mǟdlõbõks. Neiīž ta võtīz ka bikār pierrõ ȭdõgizt, tienīz ja āndiz näntõn ja kītiz: Võtāgid ja jūogid sīest amād, se bikār um ūž testāment min viers, mis täd jedst sōb valtõt patūd andõks āndamizõks; nei saggõld kui tēg sīe jūot, tīegid sīe min mǟdlõbõks. (Mat. 26, 26–28; Mark. 14, 22–24; Luk. 22, 19–20; 1 Kor. 11, 23–25.) Mingi jõvām um seļļizõst sēmizõst ja jūomizõst? Sīe opātõbõd mäddõn ne sõnād: Täd jedst andtõt ja valtõt patūd andõks āndamizõks; se um, ku mäddõn nänt sõnādõks sīes sakraments sōb andtõt patūd andõks, jelāmi ja pivālit; sīepierāst ku, kus um patūd andõks āndami, sǟl um ka jelāmi ja pivālit. Kui lejāli sīemi ja jūomi võib tīedõ nei sūrḑi ažḑi? Sīemi ja jūomi siedā kil äb tīe, agā agā ne sõnād, mis sīdš āt: Täd jedst andtõt ja valtõt patūd andõks āndamizõks. Ne sõnād kui ka lejāli sīemi ja jūomi um pǟažā sīes sakraments; ja kis uskūb nänt sõnād pǟl, se sōb mis ne tȭitabõd ja kītõbõd, se um: patūd andõks āndamiz.