Kus se um kēratõt? Nei kēratõbõd pivād evāngelistõd Matteus, Markus, Lūkas ja Pivā Paulus: Mäd Izānd Jēzus Kristus sīe īezõ, ku ta sai jarā andtõt, võtīz lēba, tienīz, mūrdiz ja āndiz eņtš oppijidõn ja kītiz: Võtāgid jas sīegid, se um min lejā, mis täd jedst sōn andtõt; sīe tīegid min mǟdlõbõks. Neiīž ta võtīz ka bikār pierrõ ȭdõgizt, tienīz ja āndiz näntõn ja kītiz: Võtāgid ja jūogid sīest amād, se bikār um ūž testāment min viers, mis täd jedst sōb valtõt patūd andõks āndamizõks; nei saggõld kui tēg sīe jūot, tīegid sīe min mǟdlõbõks. (Mat. 26, 26–28; Mark. 14, 22–24; Luk. 22, 19–20; 1 Kor. 11, 23–25.) Mingi jõvām um seļļizõst sēmizõst ja jūomizõst? Sīe opātõbõd mäddõn ne sõnād: Täd jedst andtõt ja valtõt patūd andõks āndamizõks; se um, ku mäddõn nänt sõnādõks sīes sakraments sōb andtõt patūd andõks, jelāmi ja pivālit; sīepierāst ku, kus um patūd andõks āndami, sǟl um ka jelāmi ja pivālit.