Perīzõks võtīz ta sīegid sidām rindõ, lekš Pritšõn jūr, paņ kädūd täm abūd pǟl ja kītiz vāgiž kūora jūs: “Ānda andõkst, ku ma vȯļ tigli pȯis!” Pritš kīeriz ēņtšta immõr ja vaņtliz eņtš sūrd kurblizt sīlmadõks Klouv pǟl. Vȯļ, nemē täm sīlmad vȯlkst rōz kažžizt vȯnnõd: pāistizt nei eņtš mūodõ. Siz nagrizt mȯlmõd ja āndizt īdtuoizõn käd. “Äb tīeda, mits nädīļt um vel lejāvõtāmõd sōņõ?” kizīz Pritš. Ja Klouz vastātiz, ku äb tīeda. Sīest āigast pidīz Klouz Pritšõ eņtš amā jõvā sõbrāks.