Lēna viedīz mantõl sälgõ ja lekš. Riek pǟl ta lugīz īdtõluggõ pūols īels: “īd kilogram makrōnidi, īd kilogram makrōnidi.” Vel būoḑ uks jeds kītiz ta vāgiž: “īd kilogram makrōnidi.” Būoḑs vȯļ pǟgiņ rovšti. Ikš vȯstīz tsukkõrt, tuoi jovḑi, kuolmõz ēriņi. Lēnan vȯļ kōgiņ vȯdlõmõst. Perīzõks paņ būoḑnikā ka tǟnda tǟdõl ja kizīz: “No, mis piški freilen tōb?” Lēna ei punīzõks iļ jõvāmīel, ku ta sai freilenõks nuttõd ja vastātiz kierdõ: “Ma pōlab īd kilogram, īd kilogram -- “ Agā Agā kougimõl ta iz sō, sīepierāst, ku perri vȯļ jarā undõd. “Lekš mīelst ulzõ, ma lǟb kizzõm jemā kädst, ” kītiz Lēna ja jūokšiz būoḑst ulzõ.
