Āndõļmaņõd, eņtš kōpõks ne āndõļtõbõd. zǭig ambõd ambõ pǟl võttõ ambõd irrõnõks a’jjõ ambidi kīerõ ambidi nä’gțõ ambõd ne’iku su’ddõn Ambõd ä’b akkõt pǟlõ, ne’i vizā u’m. Ambõd dõ’ržõbõd sūsõ, ku u’m kīlma; ku u’m irm, si’z ka. Ma i’z sǭ mittõ ambõd alā. Mi’n izā kūoliz jarā, ambõd sūsõ ne’iku kivīd. La’z ta karīņtõg ambõd va’igõ! Ma u’m tuoizõn ambõd va’isõ, tuoi mīnda ī’dstī’d na’grõb. Mis sa nä’gțõd eņtš ambidi! Sä, kerk, si’nnõn luiniz ambõ, ānda mi’nnõn tīeroudiz ambõ! Amāje’dsõ ta lǟ’b randõ. aļdždi eitõ Mi’nnõn tu’ļ āļdža. Ta īrgiz aļdždi eitõ. Āiga u’m ne’i lem, ku võib alīzserkõl kǟ’dõ.