li’ņdi vērbikšõ villõ vērbikšõ venk, missõks kīerõ võib keijõ Venk vȯ’ļ pūstõ tī’edõd, mūndakõrd vȯ’ļ roudi venk ka. pǟlõ ve’jjimi pū’ojsõ ve’jjimi Priš sīemnāiga, umārz, mis kōgiņ pī’ļõb, u’m pī’ļõsõ jarā veimõn. Istā mi’n vastõ! Se āina u’m pǟpȯ’ddimiz vastõ. Pūoga astāb izā vastõ. Sǟ’lõz attõ Ūdkilā vastõ sūod, mis sǭbõd nuttõt Nabāldõd.