Words

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4401 - 4449 no 16043 šķirkļiem

kēv|nǟna s *43
(Ptychoverpa bohemica)   ķēvpups  EIIIh
	


						
Kēvõd vigā l com
	


						
Va’id

Vigā Vaid ležgõl. Viga Vaides tuvumā.

Kēvõd|kõ’ur l *0
(bend)   Ķēvju līcis?
	


						


kēzar s *218
  ķeizars
	


						
kēzar|krūonõ s *118
(Dicentra spectabilis)   ķeizarkronis
	


						
ke’ž s *87
  roka

jõvā ke’ž   labā roka

kurā ke’ž   kreisā roka

vȯndzi ke’ž   laimīga roka

kä’d tutkāmõs 79.11   rokas stiepiena attālumā

kädūd jū’rõ pānda Lk20.19   pielikt rokas

kädūd ku’bbõ pānda KK78   salikt rokas kopā

kätā nustõ   pacelt roku

kīndidi kä’ddõ pānda   uzvilkt cimdus rokā

kä’dkõks eitõ   atmest ar roku

ke’žži jū’rõ pānda   pielikt rokas

ke’žži la’gtõ   plātīt rokas

ke’žži pū’dõks pie’zzõ   mazgāt rokas nevainībā

ke’žži pi’ddõ ripsõ   turēt rokas klēpī

eņtš kä’ds pi’ddõ   turēt pie sevis

i’ļ kä’d   pa roku galam

Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. KK77a   Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās.

Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ.   Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī.

Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ.   Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam.

Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. KK77a   Es dabūju to meitu rokā.

Ma sai rǭntõ kä’ddõ.   Es dabūju grāmatu rokā.

Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. KK77a   Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns.

Se u’m tä’m kä’d tīe. KK77a   Tas ir viņa roku darbs.

Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. KK77a   Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu.

Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! KK77a KK77a   Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi!

Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! KK77a   Nepacel viņa dēļ savu roku!

Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. KK77a   Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta.

Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. KK77a   Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc.

Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. KK77a   Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet.

Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. KK78a69   Visiem zirga nebija pa rokai.

Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. KK77a   Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā.

Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. KK77a   Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara.

Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. KK77a   Nebāz savu roku cita kabatā! – ja gribi slepeni paņemt.

Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! KK77a   Saliec rokas kopā, jālūdz dievs!

Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. KK77a   Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu.

Pa’n kädūd kilgõ! KK77a   Novāc rokas [~ noliec rokas malā]!

Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. KK77a   Rokas niez – tad es gribu otram iesist.

Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. KK77a   Manas rokas ir kā sasietas.

Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. KK78.3   Es turu tevi aiz rokas.

Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. KK77a   Viņi atnāca roku rokā.

Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. KK77a   Viņš ir mana labā roka.

Ke’ž ä’b kūl. KK77a   Roka neklausa.

Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. KK77a   Roka neļauj strādāt.

	


						
ke’ž|kēra s *43
  rokraksts, manuskripts
	


						
ke’žži adj *182’
  rokas-

ī’d|ke’žži ühekäeline ▫ vienrocīgs, vienrokas

	


						
(Natrix natrix)   zalktis
	


						
kibār s *217
  cepure
	


						
kibār|sēņ s *206
  cepurīšu sēne
	


						
kibār|siepā s *41
  cepurnieks
	


						
kibār|tēji s *175
  cepurnieks
	


						
ki’bḑi 1 adj *187’
(a)   rūgts

ki’bḑid āinad   rūgtas zāles

Ne’i ki’bḑi ne’i ku zäp. KK78a20   Tik rūgts kā žults. > kǭraz

(b)   sīvs, kodīgs

ki’bḑi so’v   kodīgi dūmi

Ne’i ki’bḑi ne’i ku sinep, kitāb kurkõ. KK78a20   Tik sīvs kā sinepes, dedzina kaklu.

(c)   sāpīgs, sūrs

Mi’nnõn u’m ki’bḑi.   Man sāp.

Tä’mmõn vȯ’ļ ne’i ki’bḑi, ku ta kīskiz eņtš ibūkši. KK77a   Viņam tā sāpēja, ka viņš plēsa savus matus.

	


						
ki’bḑi 2 adj *187’
  raits

ki’bḑi tīe   raits darbs

	


						
ki’bḑi|rutkõz s *171
(Cochlearia armoracia)   mārrutks  EIIIg
	


						
ki’bḑistiz adv
  rūgti, sūri

ki’bḑistiz itkõ   rūgti raudāt

	


						
ki’bḑit s *137’
  rūgtums, sūrums, smeldze
	


						
ki’bḑõ adv
  rūgti, sūri

ki’bḑõ lǟ’dõ KK78a58   iet sūri

	


						
kibīļ s *221
  ķibele, nepatikšanas
	


						
kibīļtõks * s *188
  traucējums, šķērslis
	


						
kibīļțõ vt ¤53a
  traucēt, radīt grūtības, radīt ķibeles
	


						
ki’bžõ vi ¤51
  smelgt

Ku u’m kațki, ki’bžõb, pȯdūb KK78a56   Kad ir brūce, smeldz, sāp.

	


						
ki’ddõ vt ¤33
  ķidāt

Kidūb lešti. KK78a56   Ķidā butes.

	


						
kidīņțõ vt ¤53a
  ķidāt zivis

Kidīņțõb ne’i, ku siļki rakāndõb.   Ķidā tā, kad siļķēm ņem ārā iekšas.

	


						
kidūd s *76
  zivju ķidas

Kōva kidūd mǭ si’zzõl!   Aproc zivju ķidas zemē!

	


						
kidūd|paņ s *104
  -
	


						
kīebi 1 s *187
  tveice, karstums

Jǭ’tõb vȯ’ltõ, zaftõ, la’z võtāg, viedāg kīebiz ulzõ. KK78a52   Dzesē alu, ievārījumu, lai izņem, izvelk karstumu ārā.

	


						
  karsts

kīebi āiga   karsts laiks

Kīebi võib vȱlda mingi vīžkimdõ grǭdõ. PK88.9   Karsts var būt kādi piecdesmit grādi.

Mi’nnõn u’m kīebi.   Man ir karsts.

	


						
kīebimstiz adv
  cītīgi, centīgi

ve’l kīebimstiz Lk22.43   vēl cītīgāk

	


						
kīebit s *136
(a)   karstums (b)   svelme  Jk1.11
	


						
kie’ddõr s *220’
 etn.   vārpstiņa
	


						
kie’ddõrtõ vt ¤53’
  vērpt, vīt

Kīeta kie’ddõrtõb, mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ. KK78a59   Virves vērpj, cik stiegrotas tās ir, tik stiegru ir kopā.

	


						
kīedõ vi ¤7
  vārīties

kīeb ne’i ku sandrok KK78   vārās kā putra

Na’ggõrd kīebõd pī’emdõks. KK78b49   Kartupeļi savārās mīksti.

Padā kīeb.   Katls vārās.

	


						
kīedõd|lastõb s *153
  virves tītavas
	


						
kīela s *43
(a)   pulkstenis

kabāt|kīela taskukell ▫ kabatas pulkstenis;

kä’d|kīela käekell ▫ rokas pulkstenis;

lōda|kīela lauakell ▫ galda pulkstenis;

sāina|kīela seinakell ▫ sienas pulkstenis;

toŗņ|kīela tornikell ▫ torņa pulkstenis;

virgtiji|kīela äratuskell ▫ modinātājpulkstenis

Kīela u’m je’dsõ.   Pulkstenis steidzas.

Kīela īeb tagān.   Pulkstenis atpaliek.

Mits u’m kīela?   Cik ir pulkstenis?

Kīela pī’lõb. KK78.3   Pulkstenis stāv.

(b)   zvans

pivā|kuodā|kīela kirikukell ▫ baznīcas zvans;

uks|kīela uksekell ▫ durvju zvans

	


						
kīela|āiga s *33
  pulksteņa laiks

Mis kīelaāigal?   Cikos?

	


						
kīelad|siepā s *41
  puksteņmeistars
	


						
kīela|kēļ s *201
  zvana mēle
	


						
kīelalikki s *182
(Campanula)   pulkstenīte
	


						
kīela|mīez s *158
  zvaniķis

Mi’n vanātǭți vȯ’ļ kīelamīez.   Mans vectēvs bija zvaniķis.

	


						
kīel|arā s *18
  -
	


						
kīela|sepā s *41
  pulksteņmeistars
	


						
kīela|vazār s *217
  zvana mēle
	


						
kield|aim s *94
  valodu saime
	


						
kīeld|andõks s *192
  talants uz valodām

Tä’mmõn kīeldandõks u’m. 86a3   Viņam ir talants uz valodām.

	


						
kīeldarikki s *182
(a) (Campanula)   pulkstenīte  85.5 (b) (Campanula patula)   sīkpulkstenīte
	


						
kieldarikki s *0
(Caltha palustris)   purene
	


						
kīeldarišši s *182
(Campanula)   pulkstenīte  KK
	


						
kīeldimi s *188
  atteikums, atteikšanās  2L12
	


						

Redzami 4401 - 4449 no 16043 šķirkļiem