Words

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4301 - 4349 no 16043 šķirkļiem

ke’g s *59
(Cuculus canorus)   dzeguze
	


						
Kegāstōm l *0
	


						
Irē

Nīt Irāj ležgõl. Pļava Mazirbes tuvumā.


kegāstõ vt ¤0
  kūkot (par dzeguzi)
	


						
ke’g|kǟnga s *35
(Aconitum)   kurpīte
	


						
ke’g|pǟrna s *35
(Daphne mezereum)   zalktene
	


						
ke’g|puțkõz s *171
(Platanthera bifolia)   dzegužpuķe, smaržīgā naktsvijole
	


						
keijõ vt ¤43
  trīt

Ma keijõb kīrazt.   Es trinu cirvi.

Ma keijiz keijõks.   Es trinu ar tecīlu.

Kējõb kirridi un duņtšidi. KK77a   Trin cirvjus un dunčus.

	


						
  kreilis

Ku kurā kä’dkõks akūb, si’z ta u’m keir.   Ja ar kreiso roku satver, tad viņš ir kreilis.

Mi’n vaņīmi tidār ka u’m keir. 79.5   Mana vecākā meita arī ir kreile.

	


						
kejā s *39
(a)   ķermenis (b)   rumpis

Nimmõz ī’dtõb raigā kejāks. E3 a   Gūža savieno cisku ar rumpi.

	


						
kēja s *21
  tecīla

kakš keijõ   divas tecīlas

Kēja u’m seļļi kȭr. KK77a   Tecīla ir tāds ritenis.

Duņtš sǭb kēja pǟl keijdõd va’imizõks. KK78a15   Dunci uz tecīlas uztrin asu.

	


						
kejāli * adj *188
(a)   ķermenisks (b)   fizisks
	


						
kejāli|kultūr s *0
  fizkultūra
	


						
  virtuve, ķēķis

Kēk vȯ’ļ pīenti rõkāndimi, kis tǭ’ž pīenistiz vä’ggi rõkāndõ. 86.11   Ķēķis bija smalka runāšana, kas gribēja ļoti smalki runāt.

	


						
kēk|neitst s *133
  virēja, ķēkša
	


						
keks s *80
  kekss
	


						
Kekš l *0
	


						
Irē

Kekšõ, Kekšõs, Kekšõst

Nīt Irāj ležgõl. Pļava Mazirbes tuvumā.

kekš s *68
  ķeksis
	


						
kel s *0
  ķelle
	


						
kēldar s *218
  pagrabs
	


						
kēldarikki s *182
(Campanula)   pulkstenīte
	


						
kēļ s *201
(a)   mēle

li’bḑi kēļ   gara [~ slidena] mēle

pī’emdi kēļ   mīksta mēle

pitkā kēļ   gara mēle

slikți kēļ   slikta mēle

va’imi kēļ   asa mēle

kēļ ne’i ku tȭla KK78b7   mēle kā vāle

kīeldõ kastõ   iemērkt mēli

kīeldõ pieksõ   kulstīt mēli

eņtš kīeldõ vǭļikšõ Jk1.26   pievaldīt savu mēli

Kēļ kǟ’b aššõ – kierdõ rõkāndõb. KK77a   Mēle kustas ātri – veikli runā.

Kēļ kūjõb jarā rõkāndõs. KK77a   Mēle izžūst runājot.

Kēļ u’m jarā vä’zzõn. KK77a   Mēle ir nogurusi.

Pidā eņtš kīeldõ! KK77a   Pievaldi savu mēli!

Kēļ sõ’vlõb – pa je’nnõks rõkāndõb. KK77a   Mēle niez – par daudz runā.

Pī’emdi kēļ – rõk ä’b ūo sieldõ, ne’i ku pūoltūorõz. KK77a   Mīksta mēle – runa nav skaidra, tāda kā pusjēla.

Pitkā kēļ u’m, ku tūoizta na’grõb. KK77a   Gara mēle ir, kad citu apsmej.

Vȱida eņts kīel ambõd tagān! – ku u’m vȱidamõst tǟnda, algõ ta rõkāndõg. KK77a   Turi savu mēli aiz zobiem! – ja ir viņš jāattur, lai viņš nerunā.

Alā sa eņtš kīeldõ ku’ltõ! KK77a   Nedeldē savu mēli!

Se u’m mi’n kīel pǟl – sīemnāiga või rõk.   Tas ir uz manas mēles – ēdiens vai sakāmais.

Se sõnā u’m mi’n kīel tutkāmõs.   Tas vārds man ir uz mēles.

(b)   valoda

līvõ kēļ   lībiešu valoda

Kēļ u’m jarā ka’ddõn. KK7   Valoda ir aizmirsusies [~ pazudusi].

Tä’mmõn u’m saksā kēļ sūsõ. KK78   Viņš prot vācu valodu [~ viņam ir vācu valoda mutē].

Mēg i’z līedam ī’tizt kīeldõ: ä’b võimõ ku’bbõ rõkāndõ. KK77b   Mēs neatradām kopīgu valodu: nevaram sarunāt.

(c)   stīga

kāndla kēļ   kokles stīga

(d)   mēlīte

plint| kēļ   šautenes mēlīte

(e)   mēle (zvanam)
	


						
kēļi adj *187
(a)   valodas-

līvõ|kēļi liivikeelne ▫ lībiešu valodā esošs

(b)   valodai piemērots

līvõ kēļimõd K89   lībiešu valodai piemērotāki, atbilstošāki

	


						
keļm s *122
  krāpnieks, šķelmis
	


						
kēļnikā s *41
  valodnieks
	


						
kēļštõ vt ¤53a
(a)   apsmiet  Ga6.7 (b)   ņirgāties  Mt20.19

Sa kēļštõd tūoizta. KK78a55   Tu ņirgājies par otru.

	


						
  ķemme
	


						
kē’mi s *187’
  gaita

Tä’mmõn u’m knaš kē’mi.   Viņam ir skaista gaita.

	


						
kem|kerāmik s *126
  ķemmes keramika
	


						
kemmõ vt ¤50
  ķemmēt

ibūkši kemmõ   ķemmēt matus

	


						
kemriki s *188
  sausā tualete, ķemertiņš
	


						
kengmõd s *171
  apavi, footwear

kengmidi vȯstõ   pirkt apavus

Ta vȯstīz eņtšõn ūd kengmõd.   Viņš nopirka sev jaunus apavus.

Ta vȯstīz eņtšõn ūži kengmidi.   Viņš pirka sev jaunus apavus.

	


						
kengõ vt ¤37
  aut

Kēngõb – panāb jālgad vi’zzõ. KK78   Apauj – apģērbj kājas.

Võib kengõ sǭpkidi, kengi, pastāļi, vīžḑi jalgõ.   Var aut zābakus, kurpes, pastalas, vīzes kājās.

Ūoņdžõl kēngõb jālgad vi’zzõ, ȭ’dõn pästāb mǭ’zõ. KK78a55   No rīta kājas apauj, vakarā noauj.

Pi’ds kīļazt jeiõ vȯ’ļ lǟlamstiz kǟ’dõ, si’z sai kengdõd pastāl alā ve’l seļļi jeipastāl. 86b9   Pa atkalu bija grūti staigāt, tad zem pastalas vēl āva tādu ledus kurpi.

	


						
keng|šepā 1 s *41
  kurpnieks
	


						
keng|šepā 2 s *41
(Cyprinus carpio)   karpa

Kengšepād at vȯnnõd Tsä’lmõt jo’ugs. 85.1   Karpas ir bijušas Celmetas upē.

	


						
Kenij * l *121
(country)   Kenija
	


						
Kensberg l *0
(town)   Karaļauči, Kēnigsberga
	


						
kēņig s *152
  ķēniņš, karalis
	


						
kēņig|jemānd s *151
  ķēniņiene, karaliene
	


						
kēņigli adj *188
  karalisks  1Pt2.9
	


						
kēņig|pūoga s *22
  ķēniņdēls
	


						
Kēņig|tarā l *39 C_LELS-10
(meadow)   Ķēniņdārzs
	


						
Sīkrõg


Kēņig|tarā ūrga l com *46
(stream)   Ķēniņdārza strauts
	


						
Sīkrõg

"Ap 1720. gadu Sīkragā bijušas lielas preču noliktavas. Pēc ļaužu nostāstiem noliktavas atradušās Sīkraga dienvidrietumu daļā aiz kāpām, pie strauta, ko lībieši saukuši par Kēņigtarā ūrga. Tas tecējis cauri laukam netālu no Pentu mājām, kurās kādreiz ielaisti paganīties ķēniņa zirgi. Ķēniņš bijis atbraucis, lai pārbaudītu labības iekraušanu kuģos. Lauku, kurā ganījušies ķēniņa zirgi, pēc tam iesaukuši par Kēņigtarā (Ķēniņa dārzs)." (Šuvcāne V. M. Lībiešu ciems, kura vairs nav. Jumava, 2002)

kēņig|tidār s *217
  ķēniņmeita
	


						
kēņig|vald s *94
  ķēniņvalsts  Hb11.33
	


						
keņžlimi s *188
  pastaigāšanās, pastaiga

Ne’i kōgizt keņžlimizt ma ä’b kāndat.   Tik ilgu pastaigu es nepanesu.

Tī’em ī’d keņžlimiz!   Dosimies vienā pastaigā!

	


						
keņžlõ vi ¤54
  pastaigāties

Jaņī keņžlõb Marīks.   Jānis pastaigājas ar Mariju.

Neitsõd keņžlõbõd pūošõdõks.   Meitas pastaigājas ar puišiem.

Ta lekš (~ ne lekštā) keņžlõm.   Viņš (~ viņi) gāja pastaigāties.

	


						
kepār s *217
 mar.   kuģa kapteinis, šķiperis
	


						
kepīņtõ vt ¤53a
  līmēt, lipināt
	


						
kepī|sǭra s *44
 etn.   ādercirtnis
	


						
  lipīgs

Jatkā ī’žkiz sa’d āigal keppiz liegā ārdiņ vȯ’ļ lǟlam. E IE   Satiksme, sevišķi nokrišņu laikā, lipīgo dubļu dēļ bija ļoti grūta.

	


						

Redzami 4301 - 4349 no 16043 šķirkļiem