Words

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4001 - 4049 no 16043 šķirkļiem

kaņīp|lind s *94
(Carduelis cannabina)   kaņepītis  85.4
	


						
kaņīpõd|gu’ŗšt s *137’
  kaņepju kūlītis  86b1
	


						
ka’ņki s *187’
  cālis

Varīks vīž ī’d ka’ņkiz jedspē’ḑõn.   Vārna aiznesa vienu cāli projām.

Kanā odõb ka’ņkiži.   Vista perē cāļus.

	


						
kaņmi adj *187
  noskrandis
	


						
kaņmõz s *171
  skranda

Kaņmõd at seļļizt, mis at ne kāltsad, võibõd vȱlda ka vanād kīedõd. 86.50   Skrandas ir tādas, kas ir tās lupatas, var būt arī vecas virves.

	


						
kaņšt s *94
  cietoksnis, skansts
	


						
Kaņšt l *94
(forest)   Skanste
	


						
Īra

Skanste – biezoknis starp Balto kalnu un jūru, blakus Irbes ietekai labajā krastā.

Kaņšt l *94
	


						
Irē

Nītõd Irāj ležgõl. Pļavas Mazirbes tuvumā.

kaņštõ adv
  -
	


						
kaņtšik s *136
  pletne

sǭb kaņtšikt   dabūs pletni

sǭb kaņtšikõks   dabūs ar pletni

	


						
kaņț s *102
(a)   mala, kante

Istā ra’j kaņț pǟl!   Apsēdies uz krēsla malas!

Sa valīzt vietā i’ļ glǭz kaņț. KK78   Tu pārlēji ūdeni pār glāzes malu.

Mä’d nīt u’m jo’ug kaņțš.   Mūsu pļava ir upes malā.

(b)   puse

kummiš kaņțšõ   abās pusēs

Kust kaņțõ mī’ed tēg ūot? ~ Kust kaņțšt mī’ed tēg ūot?   Kuras puses vīri jūs esat?

Tūļ u’m kīerõn mie’r kaņțõ.   Vējš ir iegriezies jūras pusē.

	


						
kaņțlimi adj *188
(a)   stūrains, kantains (b)   skaldņains

nēļakaņțlimi mīr, kus allõ jegās tūrsõ vȯ’ļ kīetõb kūož KK34I1   četrskaldņains mūris, kur apakšā katrā stūrī bija vārīšanas vieta

	


						
kaņțõ 1 vt ¤44
(a)   apmalot, aptēst

Kaņț rǭz dēļõn ne aigād!   Aptēs drusku dēļa malas!

(b)   pielīst, kantēties klāt

Ta kāņțõb tä’mmõn jū’rõ.   Viņš viņai kantējas klāt.

	


						
kaņțõ 2 adv
  -
	


						
kaņțšõ adv
  malā

Se pidīz sīe neitst kaņțšõ. KK78   Tas turēja to meitu malā.

	


						
  kape
	


						
  vēdera dobums
	


						
Kāpberg h *0 LVVK
  Kāpbergs, Kāpberga
	


						
kapibar * s *0
(Hydrochoerus Hydrochaeris)   kapibara
	


						
kapīņțõ 1 vt ¤53a
  kapāt

Sigād pierāst või nī’emõd pierāst kapīņțiz na’ggiri, bīetidi, te’i pīenõks nēḑi rōdaks. 86.50   Cūkām vai govīm kapāja kartupeļus, bietes, sasmalcināja tās ar kapājamo dzelzi.

Sigān u’m kapīņțõmõst pīenõks na’ggõrd. KK78a53   Cūkai kartupeļi jāsakapā smalki.

	


						
kapīņțõ 2 vt ¤53a
 etn.   kapināt

Vikātõ kapīņțõb, rabūb vastõ, al u’m vikāt lakt, mis pǟl pidāb vikāt ja vazārõks rabūb, la’z vikāt tierā īegõ vȯitõks ja se vȯlks paŗīmstiz ī’edõb. 86.50   Izkapti kapina, sit pa to, apakšā ir izkapts lakta, uz kuras tur izkapti un sit ar āmuru, lai izkapts asmens kļūtu plāns un tas labāk grieztu.

	


						
kapīņțõb|rōda s *38
 etn.   dzelzīte, kapājamā dzelzs  KK78b45
	


						
kapital s *0
  kapitāls
	


						
kapitulātsij s *121
  kapitulācija
	


						
kapīz s *189
(Clupea harengus membras)   pavasara reņģe, siļķes lieluma reņģe
	


						
Kāp|kaln l *0
(homestead)   Kāpkalni
	


						
Īra

Māja celta 1937. gadā, saimnieki Fricis un Līna Šulci. 1939. gadā un pēc kara tur bija Lielirbes pasta un telegrāfa nodaļa. Mūsdienās ienācēja vasaras māja.

kap|lū s *12
  asa, liela asaka butes vēdera malā
	


						
kappiļ s *222
(a)   kaplis, cērte

Vanāst ūdtõ mǭdõ te’i kappiļõks.   Senāk jaunu zemi sagatavoja ar kapli.

(b) etn.   cērte ar krustenisku asmeni

Se u’m seļļi kappiļ, grūoipkappiļ, missõks tīeb grūoipõ, kappiļtõb mȯļdõ. 86b11   Tas ir tāds kaplis, siļu kaplis, ar kuru taisa gropi, grebj sili.

	


						
kappiļțõ vt ¤53a
  kaplēt

Lǟ’ks kappiļtõ mǭdõ. ~ Piḑīks kappiļțõm mǭdõ.   Būtu jākaplē zeme.

	


						
Kappõr|dang l *0
	


						

Se vȯļ seļļi aplōka. Tas bija tāds aploks.

Nīt, kōŗamō. Pļava, ganības.


kaprīz adj *137
  kaprīzs, untumains

Minā vȯ’ļļi kaprīz. 86b5   Es esot untumains.

	


						
kaptēn s *127
  kapteinis
	


						
kapūts * s *0
  kapuce
	


						
karaktõr s *0 C_LELS-3
  raksturs
	


						
Kārand l *0
(homestead)   Kārandas, Mazkāpas
	


						
Kǭrand
Lū’ž

Kārandõl, Kārandõl, Kārandõld

Kārand Lūž kilas. Nim āndiz Jāņ Belte, kīen kārand vuoļ 1925. āigast immõr, ku vuoļ mā jaggimi. Ta paņ rāndakīel nim. Vņt. ka Piški Kāp. Sēta Lūžņas ciemā. Nosaukumu deva Jānis Belte, kuram sēta bija ap 1925. gadu, kad bija zemes dalīšana. Viņš ielika nosaukumu lībiešu valodā. Sk. arī Mazkāpas [Piški Kāp].

karantīn|lāgõr s *0
  -
	


						
karātõks s *193
  karātavas
	


						
kāraz|päkā s *41
  žultsbeka
	


						
karbonād * s *0
  karbonāde
	


						
kard s *94
(a)   smaka

sitā|kard sitahais ▫ mēslu smaka

äbjõvā kard   slikta smaka

Tubās u’m kuorbõn kard. KK78.3   Istabā ir sviluma smaka.

(b)   smarža

lǟlam kard 79.5   smaga smarža

ma’gḑi kard Ef5.2   salda smarža

Tūoimkizõn u’m lǟlam kard.   Ievai ir smaga smarža.

Ma tūndõb knaššõ kardõ.   Es jūtu skaistu smaržu.

	


						
kārda s *46
  skārds

kardõ ī’edõ   griezt skārdu

Ta rabīz uks kārdaks.   Viņš apsita durvis ar skārdu.

	


						
kardamīn|pū s *12
(elettaria cardamomum)   kardamons (garšaugs)
	


						
kardamon s *126
  kardamons  EIIIg
	


						
kārda|sepā s *41
  skārdnieks
	


						
ka’rdi adj *187’
(a)   raupjš

ka’rdid kädūd   raupjas rokas

ka’rdi pīnda   nelīdzena virsma

(b)   skarbs, bargs

ka’rdi ēļ   skarba balss

ka’rdi mie’r   skarba jūra

ka’rdi rištīng   skarbs cilvēks

(c)   dzestrs

ka’rdi tūļ   dzestrs vējš

	


						
  smaržīgs
	


						
  skārda-

kardi paņ   skārda spainis

	


						
ka’rdit s *137’
(a)   raupjums (b)   skarbums
	


						
Kardon l *0
(homestead)   Kordoni
	


						

Kardonõl, Kardonõl, Kardonõld

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

Kardon Juri l com
(homestead)   Kordonjure, Pilnieki, Ādami
	


						

Kārand Īras. Sēta Lielirbē.

Kordoni bija nocietinājumi, kas cariskās Krievijas laikā bija izveidoti gar toreizējās valsts robežu. Lielirbē kordons esot bijis apmēram pie Ostu mājām, kā arī Pilnieku un Lībiešu māju vietās. 19. gadsimtā kordonus iedzīvotāji dabūja savā apsaimniekošanā. Pilnieku sētu (Kordonjure) lielirbnieki dēvēja par Ādamiem, jo šīs Kordonjure sētas apsaimniekošanas tiesības 1885. gadā bija ieguvis Ansis Ādamsons. Jauno dzīvojamo ēku viņš bija uzcēlis 1914. gadā. Pēc Anša Ādamsona nāves māju mantoja viņa meita Marija ar vīru Frici Zandbergu. Māja tūliņ pēc I pasaules kara bija biezi apdzīvota. 1920. gadā tur apmetās arī valodnieki Lauris Ketunens un Oskars Loritss. Viņi priecājās, ka tur lībiski runāja kā vecie, tā jaunie iedzīvotāji. 1930. gados mājas viens gals bija atvēlēts Lielirbes I pakāpes pamatskolai, otrā galā dzīvoja skolotāja un mājas saimnieku Zandbergu ģimene. Mājas saimnieki Valdis un Vera Zandbergi ar bērniem 1952. gadā bija spiesti pārcelties uz Kolku. Mājā palika dzīvot Ernests Dravnieks, kas bija ogļu padevējs stacijā un uzturējās Lielirbē, kamēr kursēja mazbānītis. 2022. gadā Pilnieku mājvietā tapusi jauna ēka, ko uzbūvējis lībiešu Lepstu dzimtas pēcnācējs.

Redzami 4001 - 4049 no 16043 šķirkļiem