Words

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3351 - 3399 no 16043 šķirkļiem

je’mmi 1 s *187’
  mātīte
	


						
(a)   mātišķs (b)   sieviešu dzimuma
	


						
jemmi|kālkon s *0
  tītariene
	


						
je’mmit s *137’
  vairākums

pāinatli je’mmit K91   nospiedošais vairākums

	


						
je’mmit adv C_LELS-6
  vairs nemaz
	


						
je’mmitit adv
  vairs nemaz

Je’mmitit ä’b ūo. KK78   Vairs nemaz nav.

	


						
je’mmitõt adv
  lielākoties

Langõ je’mmitõt rǭviņtõb ku’dtõb pierāst. KK78b25   Dziju lielākoties krāso adīšanai.

	


						
je’mmitõt 2 adv C_LELS-4
  vairs
	


						
  daudz
	


						
jendõl s *0
  -
	


						
jendrõl s *219
  ģenerālis
	


						
jeng s *94
(a)   dvēsele, gars

pūol jengkõks rištīng KK78   pusdzīvs cilvēks

eņtš jeng andõ   atdot dvēseli

eņtš jeng jettõ   atstāt dvēseli

eņtš jeng pǟlõ võttõ   ņemt pie sirds

jengõ jettõ Ap5.5   izlaist garu

jengõ ulzõ sīedõ KK77a   saēst sirdi

jengõ ulzõ võttõ KK78   novest kapā

Jeng u’m sizāl ku ta u’m je’lsõ. KK77a   Dvēsele ir iekšā, ja viņš ir dzīvs.

Jeng lǟ’b ulzõ. KK77a   Dvēsele iziet ārā.

Vīļa, sīe võtīzt, jeng set jetīzt. KK77   Mantu, to paņēma, pliku [~ tikai] dvēseli atstāja.

Ta eņtš jeng āndiz jarā sīe tīekõks. KK77a   Viņš atdeva savu sirdi šim darbam.

Ta jetīz eņtš jeng sīņõ. KK77a   Viņš atstāja tur savu dvēseli.

Alā võttõ seļļizt pattõ eņtš jeng pǟlõ! KK77a   Neuzņemies tādu grēku uz sirds!

Ī’ž eņtš jengõ sa viedād ja je’lsõ sa ūod. KK77a   Pats savu garu tu velc un dzīvs tu esi.

Ānda mi’n jengõn armõ, la’z se jeng võigõ jengõ! KK77a   Dod manai dvēselei mieru, lai tā dvēsele var elpot!

Ma laskūb si’n jeng ulzõ. KK77b   Es tevi nogalināšu [~ izlaidīšu tavu dvēseli ārā].

(b)   elpa

jengõ vie’ddõ   ievilkt elpu

jengõ võttõ   atvilkt elpu

Jeng īeb vi’zzõ.   Elpa aizraujas.

U’m pidāmõst jeng vizās. KK77a   Jāaiztur elpa.

Ta kie’vtõb eņtš jeng ulzõ. KK77a   Viņš izklepo savu elpu ārā.

Ä’b sǭ jengõ tagān.   Nevar atgūt elpu.

Jengõ viedīz, ne’i vȯ’ļ kärmi kurks. KK77a   [Kā] ieelpoja, tā bija muša rīklē.

Pe’rri jeng lekš ne’i pa pitkāld. KK77a   Pēdējā ieelpa bija tāda garāka.

(c)   dvēsele, cilvēks

jēngõd|āiga hingedeaeg ▫ veļu laiks = jēngõd

jelābi jeng ~ je’lsõ jeng 498.2   dzīva dvēsele

Täs ä’b ūo mitī’dtõ jengõ.   Te nav nevienas dvēseles.

	


						
Jeng * l *0
(homestead)   Jengi
	


						
Pitrõg
jēngandõ vi ¤53a
  nopūsties
	


						
jēngandõks s *193
(a)   elpa (b)   nopūta  8Ro26
	


						
jeng|arm s *94
  dvēseles miers

Vȯlk tä’m jengarm!   Lai viņš dus dvēseles mierā!

	


						
jēngatõ 1 vt ¤53a
  elpināt

Upāndõnt u’m jēngatõmõst.   Slīkonis jāelpina.

	


						
jēngatõ 2 vi ¤53a
  nopūsties
	


						
jēngatõks s *193
  nopūta
	


						
je’ngid adv
  visai bieži, nereti

Je’ngid līvõ naiži pūtiz mu’r ja ä’bvȯņ, ku mie’r võtīz igā pǟl mī’e agā pūoga. HG33   Visai bieži lībiešu sievietes skāra raizes un nelaime, kad jūra uz mūžu paņēma vīru vai dēlu.

	


						
jeng|kard s *94
  dvaša

laskõ jengkardõ KK78   izpūst dvašu

	


						
jeng|kīela s *43
  apzvanīšana
	


						
jeng|kurk s *94a
 anat.   elpvads
	


						
jeng|kurk s *0
  āmuriņš
	


						
jengkurk|palatõm s *152
  gaisarīkles iekaisums
	


						
jengli adj *0
  -
	


						
je’nglimi adj *188’
  šķiedrains
	


						
jengõ vi ¤37
(a)   elpot, ieelpot

tõvāld jengõ   dziļi ieelpot

Jengõmõt ä’b või je’llõ. KK78a47   Neelpojot nevar dzīvot.

(b)   izgarot, iztvaikot, novadēties

jarā jengõ   izgarot ~ novadēties;

Propūb botīļ vi’zzõ, algõ ta jengõg jarā. KK78b20   Pudeli aizkorķē, lai tā neizgarotu.

	


						
je’ngõd adv
  visai bieži, nereti

Je’ngõd kalāmī’ed lekštõ ukkõ. E id   Nereti zvejnieki gāja bojā.

	


						
jēngõd s *94
 folkl.   veļu laiks (no Miķeļiem līdz Mārtiņiem)

Si’gži at jēngõd.   Rudeņos ir veļu laiks.

Mēg pidīzmõ jēngidi. 74.38   Mēs svinējām veļu laiku.

	


						
jēngõd|āiga s *33
  veļu laiks  74.38
	


						
je’ngõd|ain s *94
  šķiedrviela  EIIIa
	


						
je’ngõz s *173’
  šķiedra

linā|je’ngõz lina kiud ▫ linšķiedra

	


						
jeng|palā s *18
  veļu maize (maize, ko lika zārkā mirušajam līdzi)
	


						
jeng|rǭ’ s *13
  maksa par apzvanīšanu

Jengrǭ’ u’m maks i’ļ kīela pieksāmiz, ku rištīng u’m kūolõn.   Maksa par apzvanīšanu ir maksa par zvana zvanīšanu, kad cilvēks ir miris.

	


						
jengtõ vt ¤53a
  kaut lopus
	


						
  vairs
	


						
je’nnit s *0
  -
	


						
je’nnõ adv
  daudz

ne’i je’nnõ ku touvõ tē’ḑi   tik daudz kā debesīs zvaigžņu

pa je’nnõks KK77a   pārāk daudz, pārlieku

Nēḑi vȯ’ļ ne’i je’nnõ, ku irmõz. KK77a   Viņu bija tik daudz, ka bail.

Mi’nnõn u’m rǭ’dõ ne’i je’nnõ, ku skaņūb. KK77a   Man ir naudas tik daudz, ka skan.

Ne’i je’n sīeb, kui je’n sidām tǭ’b. KK77a   Tik daudz ēdu, cik sirds vēlas.

Sa ūod sīes barāsõ pa je’nnõks. KK77b   Tu šajā barā esi lieks.

Ikš sū u’m pa je’nnõks, sīemnaigõ u’m veiti.   Viena mute ir par daudz, ēdiena ir maz.

	


						
je’nnõ|kõrd adv
  -
	


						
je’nnõ-veitõ adv
  daudzmaz, vairāk vai mazāk
	


						
jenot * s *0
(Procyon lotor)   jenots
	


						
jērnaz s *165
(Pisum)   zirnis

jernidi kīetõ   vārīt zirņus

bo’ŗ sīedõd jernõd PK88.16   tārpaini zirņi

	


						
jernõ|vaŗž s *113
  zirnājs
	


						
Jeruzalem l *0
(town)   Jeruzaleme
	


						
jetā|mō s *12
  atmata?
	


						
jetmõd s *148
  atliekas

vanā mie’rkūolta jetmõd E IC   senā jūras krasta atliekas

	


						
jettõ vt ¤19
(a)   atstāt

īlma pǟlõ jettõ   atstāt uz pasaules

jarā jettõ   pamest

tagān jettõ   atstāt iepakaļ

Ta vīž mi’n īņõ ja jetīz īlma pǟl. KK77a   Viņš aizveda mani līdzi un atstāja pasaulē.

Ma jetāb pi’ņ eņtšõn. KK78a47   Es atstāju suni sev.

Ma jetāb sīnda ma’ggõm. KK78a47   Es atstāju tevi guļam.

(b)   atteikties

Ma jetāb siedā. 2Kr12.6   Es atsakos no tā.

	


						
  Jēzus
	


						
&g Jēzus
  Jēzus
	


						

Redzami 3351 - 3399 no 16043 šķirkļiem