Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Production environment (prod user)

Words

jelāji s *175

dzīvotājs

●

Se ä’b ūo jelāji, ä’b kūoliji. Tas nav ne dzīvotājs, ne mirējs.

jelājli adj *188

dzīvniecisks

♦

jelājli rištīng dzīvniecisks cilvēks

jelāj|vagōn s *151

lopu vagons

●

Sīekõrd tēḑi vīžtõ jelājvagōnõdõks. PK88 Toreiz jūs veda ar lopu vagoniem.

jelāj|vȯzā s *25

liellopu gaļa

jelāmi s *188

(a) dzīvošana

♦

knaš pū’dõz jelāmi ne’i ku pǟvaļikki KK77 skaista, tīra dzīvošana kā saule

seļļi jelāmi ku jelājõn, ne’i ku sigān KK77a tāda dzīvošana kā lopam, kā cūkai

●

Jegāī’dsõ mǭsõ u’m eņtš mūodõ jelāmi. KK77a Katrā zemē ir sava veida dzīvošana.

(b) dzīvesvieta

●

Tä’mmõn u’m ǭ’dõz, tijā jelāmi. KK77a Viņam ir šaura, tukša dzīvesvieta.

●

Mä’d rāndas i’z ūo kievām jelāmi. Mūsu jūrmalā nebija viegla dzīve.

Ikš lǟ’b jelāmizõks dagāržpē’ḑõn, tuoi je’ddõpē’ḑõn. KK77a Vienam dzīve iet atpakaļ, otram uz priekšu.

Mi’n jelāmi u’m seļļi, ku snūor u’m pandõd ka’ggõlõ, se mīnda zno’udžõb. KK77a Mana dzīve ir tāda, it kā kaklā [būtu] uzlikta virve, tā mani žņaudz.

jelāmiz|ki’bḑi s *187’

dzīves rūgtums

♦

jelāmizki’bḑizt maitsõ 2L3 nogaršot dzīves rūgtumu

jelāmiz|lubā ^* s *39

uzturēšanās atļauja

jelāmiz|riek s *79

dzīves ceļš, dzīves gājums Jk3.6

jelāmiz|vīț s *128

dzīvesveids

jelānikā s *41

iedzīvotājs

♦

Sīkrõg jelānika Sīkraga iedzīvotājs

jelānikād|ku’b ^* s *72

iedzīvotāju kopums

jelātõ ¹ vt ¤53a

(a) atdzīvināt

●

kūolõnt ä’b või jelātõ mirušo nevar atdzīvināt

(b) -

jelātõ ² vt ¤53a

raudzēt

●

Jaņī jelātõb vȯ’ltõ. Jānis raudzē alu.

je’ldzi adj *187’

dzīvs

je’lgid adv

je’l|jālga s *34

folkl. dzīvības kāja

●

Õ’bbi tegīž astāb je’ljālgaks je’dsõ. Ik5 Zirgs atkal sper dzīvības kāju pa priekšu.

je’llõ ¹ vt ¤13

(a) strādāt, nodarboties

♦

ainõ je’llõ ~ je’llõ āinaks vākt sienu

je’llõ rī’jkõks KK78 veikt rijas darbus

je’llõ amā joudkõks (~ amāl joudõl) KK77a strādāt no visa spēka

●

Ta sugīd ä’b või je’llõ. Viņš nemaz nevar strādāt.

Līvõ kēravīļa lūojid āt je’llõnd kīel kõrdõlpa’nmizõks. K85 Lībiešu rakstniecības veidotāji ir nodarbojušies ar valodas normēšanu.

Ta jelīz sportõks. Viņš nodarbojās ar sportu.

U’m je’llõn ne’i, ku nǭ’gõ tū’gõb. KK77a Ir strādājis tā, ka āda kūp.

U’m je’llõn ne’i, ku sīlmad pu’nnizt. KK77a Ir strādājis tā, ka acis sarkanas.

(b) darīt

●

Ta īrgõb je’llõ tīedõ. Viņš sāk darīt darbu.

Ta jelāb rištīngõks seis brīnõmtõ. KK77a Viņš dara ar cilvēku septiņus brīnumus.

Ne’i u’m tīedõ je’llõn, ku nǭgõ u’m sǟlgas ka’žži. KK77a Tā ir darbu darījis, ka āda uz muguras ir slapja.

je’llõ ² vt ¤13

rūgt

●

Vȯ’llõ īrgõb je’llõ. Alus sāk rūgt.

Vȯ’l jelāb. Alus rūgst.

je’llõ ³ vi ¤13

(a) dzīvot

♦

kuo’nnõ, rāndas je’llõ dzīvot mājās, jūrmalā

●

Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kārlis dzīvo Sīkragā.

Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu.

Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. VS36 Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta.

Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. KK78 Katram ir jādzīvo pa savam.

Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. KK77a Es dzīvoju kā mātes klēpī.

Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. KK77a Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt.

Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. KK77a Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail.

Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. KK77a Dzīvo kā maisā.

Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, äbvõi mõitizõks tǟnda sǭdõ. KK78b11 Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu.

Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). KK77b Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja).

Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. KK77a Es dzīvoju kā sapnī.

Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. KK77a Viņi dzīvo kā kaķis ar suni.

Ne jelābõd ne’i ku piņīd. KK77a Viņi dzīvo kā suņi.

(b) tikt galā

●

Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. KK78 Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā.

●

līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij E I lībiešu apdzīvotā teritorija

je’llõ 3 ¤13 vi (a) elada ▫ dzīvot ♦ kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā ● Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. VS36 Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. KK78 Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. KK77a Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. KK77a Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. KK77a Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. KK77a Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, äbvõi mõitizõks tǟnda sǭdõ. KK78b11 Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). KK77b Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. KK77a Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. KK77a Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. KK77a Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. (b) toime tulla ▫ tikt galā ● Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ.KK78 Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. (c) asustada ▫ apdzīvot ● līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij E I liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija

● Ta jelāb kä’dst sū’zõ. HR 72 Ta elab peost [käest] suhu. ◦

je’llõ īedõ ^* vi ¤7

izdzīvot

je’llõn adj *219’

padzīvojis

♦

je’llõn rištīng padzīvojis cilvēks

je’lsõ adj *x

dzīvs

●

Ne tikkiž at je’lsõ. Viņi visi ir dzīvi.

je’lsõ|õ’bdõ s *118’

dzīvsudrabs

je’lsõ|tarā s *39

dzīvžogs

●

Ta ī’edõb je’lsõta’rrõ. Viņš apgriež dzīvžogu.

je’lsõ|tu’ļ s *199

visu pārņēmusi uguns

je’ltõb ¹ adj *153’

dzīvojams

je’ltõb ² adj *153’

darba-

♦

je’ltõb i’bbi darba zirgs

je’ltõb|kuodā s *39

dzīvojamā ēka 2L8

je’ltõb|kūož s *138

dzīvesvieta

je’ltõb|tubā s *19

dzīvojamā istaba

jemā ¹ s *39

māte

♦

jemā ārmaztimi mātes mīlestība

jemā sēmḑa mātes piens

jemā pie’rrõ 79.3 mātē atsities [bērns]

●

Tä’mmõn u’m vēl jemā sēmḑa kūora tagān. KK77a Viņam vēl ir mātes piens aiz ausīm.

jemā ² s *39

mar. mātes dēlis, ķīļplanka

jemā|āina s *36

(a) (Dianthus arenarius) smiltāja neļķe (b) (Dianthus deltoides) dzirkstelīte

jemāizā s *0 C_LELS-2

mātes tēvs

jemā|jemā s *39

mātesmāte

jemā|jemā|ve’ļ s *64

mātesmātes brālis 79.13

jemā|kēļ s *201

dzimtā valoda, mātes valoda

●

Līvõ kēļ u’m mi’n jemākēļ. Lībiešu valoda ir mana dzimtā valoda.

jemā|kuodā s *39

anat. dzemde

jemānd s *151

kundze, dāma

●

Ta tēļõb ēņtšta jemāndõks. Viņa izliekas par dāmu.

jemānd|liestā s *32

bute ar ikriem JL87

jemā|puțkõz s *171

(Centaurea jacea) pļavas dzelzene

jemā|puţkõz s *0

(Origanum vulgare) parastā raudene

jemā|puţkõz s *0

(Origanum vulgare) parastā raudene

jemā|sõzār|pūoga s *22

brālēns (mātesmāsas dēls)

jemā|sõzār|tidār s *217

māsīca (mātesmāsas meita)

jemā|ve’ļ s *64

mātesbrālis, tēvocis

Jemen l *0

(country) Jemena

jemīņ adv

(a) vairāk

●

Nēḑi võiž vȱlda jemīņ agā veitim. To varēja būt vairāk vai mazāk.

Mä’d kilās si’gži kalāmī’ed vejīzt jemīņ brēțliži äbku sīļkidi. Mūsu ciemā rudenī zvejnieki zvejoja vairāk brētliņas nekā reņģes.

Se maksāb jemīņ. Tas maksā vairāk.

(b) vairs, ilgāk

●

Mūdõ jemīņ ä’b ūo, set sǭrad un tabār. KK77a Cita vairs [nekā] nav, tikai ragi un aste.

Ma jemīņ ä’b lǟ’. Es vairs neiešu.

Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ! J14 Ko tur vairs gaidīt!

≈ emīņt

jemīņim adv

visvairāk

●

Ta jemīņim jelāb ainõ. Viņš visvairāk nodarbojas ar siena vākšanu [~ vāc sienu].

jemīņõm adv

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Words

Avoti