Words

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 851 - 899 no 16041 šķirkļiem

ä’b|usk s *77
  neticība
	


						
äb|usktõb * adj *153
  neticams
	


						
ä’b|ustõb adj *153
  neuzticams

ä’bustõb rištīng   neuzticams cilvēks

ä’bustõb tīeli ī’ds kūožõs ä’b pī’l   neuzticams darbinieks vienā vietā neturas

	


						
ä’b|vaimli adj *187
  negants  2Tm3.2
	


						
ä’b|vajāgli adj *188
  nevajadzīgs

mittõsu’g ä’bkǭ’ļõs sǭdõ vāldiņ ä’bvajāglist täpīņtõd sõ’ņšti K86   nemaz nemēģinot atbrīvoties no nevajadzīgiem aizgūtiem vārdiem

	


						
ä’b|vaļmõz adj *171
  negatavs

Vȯ’ddõrz ve’l u’m ä’bvaļmõz.   Mieži vēl ir negatavi.

	


						
ä’b|vaņțlõs adv
  neraugoties  E VII
	


						
ä’b|vastātõb adj *152
  neatbilstošs
	


						
ä’b|vēļimi s *187
  nepieļaušana, nepieļaujamība
	


						
ä’b|vīți s *187
  nepiemērots
	


						
ä’b|vȯ’ddõltõd adj *154’
  negaidīts, necerēts

ä’bvȯ’ddõltõd äpārtimi   negaidīta neveiksme

	


						
ä’b|vȯndzi adj *187
  nelaimīgs  E
	


						
ä’b|vȯņ s *124
  nelaime, neveiksme
	


						
ä’b|vȯņštõ vi ¤53a
  neizdoties, nelaimēties
	


						
ä’b|võidõb adj *153
  neiespējams
	


						
ä’d gr
  ne-

Sa ä’d ūo tīera.   Tu neesi vesels.

Kas sa midāgid ä’d vastāt?   Vai tu neko neatbildi?

	


						
ädā s *39
  nelaime, posts, liksta

Rištīng u’m ädās, ku u’m irm. KK78   Cilvēks ir nelaimē, ja ir bail.

Ni set u’m ädā.   Nu tik ir posts.

Ma ni u’m ädās.   Es nu esmu nelaimē.

Ta päzīz sūrstõ ädāst. J17   Viņš izkļuva no lielas likstas.

Ädā ä’b tu’l ouŗõs.   Nelaime nenāk brēkdama.

Mie’r pǟl sugīz ädā.   Uz jūras notika nelaime.

	


						
ädā|ažā s *26
  nelaimes gadījums
	


						
ädāgimi s *188
  izbīlis

Ädāgimizõst võib sǭdõ mingiz rujā. KK78   No izbīļa var dabūt kādu slimību.

	


						
ädāgõ vi ¤49
  bīties, nobīties

Ma ädāgiz sūršti lāinist.   Es nobijos no lieliem viļņiem.

Ku dikți jarā ädāgõb, si’z u’m sa’ddõltõb te’b. KK78   Ja dikti nobīstas, tad ir krītamā kaite.

	


						
ädāgtõ vt ¤53a
(a)   baidīt, biedēt

Kuŗē ädāgtiz nāizta.   Velns baidīja sievieti.

Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā. J23   Tas viņus ļoti nobiedēja.

Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ. KK78   Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa.

(b)   aizbiedēt

Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspē’ḑõn. PK86b16   Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas pro

	


						
ädāks adv
  steigā

Ädāks ta unīz rǭ’ kuodāj.   Steigā viņš aizmirsa naudu mājās.

	


						
ädāl adv
  steigā

Ta ädāl jūokšiz.   Viņš skrēja steigā.

Se lǭja u’m ädāl tī’edõd, sīepierāst ta ä’b ūo mingi jõvā.   Šī laiva ir steigā taisīta, tāpēc tā nav nekāda labā.

	


						
ädā|läbāds adv
  tik tikko

Ädāläbāds sai sīedõ.   Tik tikko dabūja paēst.

	


						
ädā|läbāndõks adv
  tik tikko

Ädāläbāndõksõks ma sai vi’zzõ ē’ḑõm, ku vȯ’ļ lē’mõst bǭn pǟl. 79.   Tik tikko paspēju apģērbties, kad vajadzēja iet uz vilcienu.

	


						
ädā|läbāndõksõks adv C_LELS-1
  tik tikko
	


						
ädāli adj *188
  nepacietīgs

Ta u’m ädāli, ta ä’b vȯ’dlõ.   Viņš ir nepacietīgs, viņš negaida

Lapst vȯ’ļtõ ädālizt randõ lǟ’dõ.   Bērni nevarēja vien sagaidīt, kad varēst iet uz jūrmalu [~ bija nepacietīgi iet uz jūrmalu].

	


						
ädāstimi s *188
  drauds  Ef6.9
	


						
ädāstiz adv
(a)   ārkārtīgi, ļoti

Ädāstiz vajāg rǭ’dõ.   Ārkārtīgi vajadzīga nauda.

(b)   neatliekami

ädāstiz tī’edõb   neatliekami padarāms

	


						
ädāstiz|vajāgli * adj *0
  ārkārtīgi nepieciešams, neatliekams
	


						
ädāstõ vt ¤53a
(a)   satraukt

Se ädāstõb usktītštijiz jengõ. IK5 (I86)   Tas satrauc ticības sludinātāja dvēseli.

(b)   rāt

Sa ūod jarā ädāstõd. KK78   Tu esi norāts.

(c)   zvērināt  Ap19.13 (d)   draudēt (e)   apdraudēt
	


						
ädātimi s *188
  drauds  Ap4.29
	


						
ädātõ vt ¤53a
  draudēt
	


						
ädāz s *189
  steiga

Sūr ädāzõks ma a’iliz.   Ar lielu steigu es skrēju.

	


						
ä’ddõl s *219’
  kodaļa

linād ä’ddõl   linu kodaļa

	


						
äds|mingi pn *0 C_LELS-1
  kāds
	


						
ä’ggõz s *173’
  ecēšas
	


						
ä’gstõ vt ¤53’
  ecēt

Ä’ggõks ä’gstõb mǭdõ. KK78   Ar ecēšām ecē zemi.

	


						
äkīst adv
  pēkšņi  1Ts5.3
	


						
äkīstiz adv
  pēkšņi
	


						
ǟ’kõl-bū’kõl adv
  pa galvu, pa kaklu

Anni a’iliz ǟ’kõl-bū’kõl nītstõ kuodāj.   Anna pa galvu pa kaklu skrēja no pļavas mājup.

	


						
(a)   šūpulis

laps äl   bērna šūpulis

sūr äl KK78   lielais šūpulis (ar virvēm)

Mä’ddõn vȯ’ļ dēļist nēļakaņțlimi äl tī’edõd. 151.1   Mums bija no dēļiem četrkantīgs šūpulis iztaisīts.

Kǭ’dst kūožõst äl vȯ’ļ la’ggõd jū’r vi’zzõ pa’ndõt. 151.1   Šūpulis divās vietās bija piestiprināts pie griestiem.

(b)   šūpoles
	


						
Äl|kāngar l *218
(sandy coastal hill)   Šūpuļkangars
	


						
Īra



Äl|kāngar vȯjā l com
(puddle)   Šūpuļkangara purvs
	


						
Īra

Materiālos sastopams Šūpuļkangara purvs – viga no ceļa pa kreisi, aiz kura pagriezienā pa labi bija ceļš, ko sauca par Žīdceļu. Pa šo ceļu no Kaustpurva izvesti kokmateriāli, ko kāds ebreju uzņēmējs bija nopircis. Nav nosakāms, kur tas bijis, jo ceļi jau sen kā pazuduši.


äl|loul s *98
  šūpļa dziesma
	


						
(a)   šūpoties (b) (šūpolēs)   šūpoties
	


						
äl|mä’g s *76
  šūpoļu kalns
	


						
(a)   šūpot, šūpināt

jaļgi ältõ   šūpot kājas

la’jjõ ältõ   šūpot laivu

Ta ǟlõb ja ǟltab ēņtšta. KK78b28   Viņš šūpojas un šūpo sevi.

Lāinõd ǟltabõd.   Viļņi šūpo.

Lind ǟltab tabārtõ.   Putns šūpina asti.

Ku jalgõ ǟltab, si’z ǟltab kuŗē lapstā. 74.41   Ja kāju šūpina, tad šūpina velna bērnu.

(b)   auklēt

lapstā ältõ   auklēt bērnu

Ta ǟltab lapstā.   Viņš auklē bērnu.

(c)   luncināt

tabārt ältõ   luncināt asti

	


						
äl|vi’b s *72
  šūpuļa līksts
	


						
  zīdītāja

Mȯiznikād läpši i’mtiz äm.   Muižnieku bērnus zīdīja zīdītāja.

	


						

Redzami 851 - 899 no 16041 šķirkļiem