Vārdi
knaššõ
{knaššõ}
apstākļa vārds
  • skaisti

    Ta rõkāndõb knaššõ.
    Viņš skaisti runā.

knaššõm
{knaššõm}
lietvārds 153
  • skaistums

    knaššõmtõ tī’edõ
    izgreznot

    Seļļizt knaššõmt ta i’z ūo kunāid nǟnd.
    Tādu skaistumu viņš nekad nebija redzējis.