◆ Sūr Dūtšõl, Sūr Dūtšõl, Sūr Dūtšõld
Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.
Dūču sēta veidojusies 19. gs. II pusē. 1881. gadā Diždūču saimnieks bija Dāvids Būmeistars ar sievu Trīni. Turpat dzīvoja arī saimnieka meita Jūle, kura bija precējusies ar Frici Brenci. Viņu dēli Andrejs un Gustavs Brenči turpināja saimniekot Diždūčos pēc tēva nāves Pirmā pasaules kara gados. Pēc kara zemi sadalīja starp dēliem – centrs palika Andrejam, dienvidu daļa – Gustavam. Katrs uz savas zemes uzbūvēja jaunu māju. 1939. gadā Diždūču 47 pūrvietas apsaimniekoja Andrejs, bet Jaundūču 52 pūrvietas – brālis Gustavs. Otrā pasaules kara laikā Diždūči bija diezgan izpostīti, Andrejs vēl kādu laiku tur dzīvoja, līdz nomira. Piederīgie māju nojauca, mežniecība laukus apmežoja. Jaundūču saimnieks Gustavs savu saimniecību kopa līdz apm. 1957. gadam. Bērni māju pārdeva malkai.
◆ Sūr Kāpõl, Sūr Kāpõl, Sūr Kāpõld
Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.
Pēc Ernesta Mūrnieka ziņām, liela vecsaimniecība. Saimnieks bija Klāvs Krišjānis. Nomira pēc pirmā pasaules kara. Mājas pēc saimnieka nāves sadalīja diviem dēliem. Ap 1980. gadu Dižkāpas vēl bijušas redzamas.
Nītõd Sānag ležgõl. Pļavas Saunaga tuvumā.
Mājpāika nim Īras. Mājas vietas nosaukums Lielirbē.
Galnieku vecsaimniecība atrodas blakus Brandiem. Galnieki un Brandi, domājams, bija vienīgās mājas Lielirbē, kurās pēc 1710. gada mēra bija palikuši dzīvi iedzīvotāji. Pirmais ieraksts Popes-Rindas baznīcas grāmatā pēc mēra par šo māju vēstī, ka 1712. gadā Galmika Pēterim un sievai piedzimusi meita. Uzvārdu došanas laikā māju apsaimniekoja Krists Jaņa dēls, kurš sev un savai ģimenei pieņēma uzvārdu Galnieks. Pēc Krista nāves 1832. gadā par Galnieku māju saimnieku kļuva viņa dēls Pēteris, bet Pētera ģimene, paklausīdama baumām par labāku dzīvi Krievzemē, četrdesmitajos gados devās uz turieni. 19. gs. Galniekos saimnieki vairākas reizes mainījās. Pētera pēctecis Uldriķis Galnieks tomēr atgriezās savu vecāku mājā. Viņš bija kļuvis pareizticīgs un saucās par Baruku Galnieku. Viņš uzcēla Galniekos jaunu māju un atvēra tur pareizticīgo draudzes elementārskolu.
Galniekos pirms 1. pasaules kara bija divas mājas, kas atradās viena otrai galā. Vecajā mājā dzīvoja Baruks ar sievu Annu. Jaunākā māja atradās paralēli upei. 1930. gados tās austrumu galā dzīvoja Baruka dēls Konstantīns ar sievu Mariju, bet rietumu galā bija apmeties viņa brālis Andrejs. Domājams, mājvārdu maiņa notikusi starp 1934. un 1939. gadu. 1935. gadā abas brāļu ģimenes vēl dzīvojušas lielajā mājā (bijušie Galnieki), kas tad jau saukta par Dižgalniekiem. No Galnieku zemes nodalītā gabala 1930. gadu beigās Andreja dēls Nikolajs uzcēlis māju, kura saglabāja veco Galnieku nosaukumu, tas redzams 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas sarakstā.
Kāngar Pitrõgõl. Kangars Pitragā.
Se um se īž Sūrsūo mäg, se tǟntõb, ku Pitrõg kilā jūs tǟnda nutāb nei. Tas ir tas pats Dižpurva kalns, taz nozīmē, ka pie Pitraga viņu sauc tā.
Sūo Pitrõg, Mustānum, Kūolka sōņõ. Pitrõgõl nutāb – Sūrsūo jālgad. Purvs līdz Pitragam, Melnsilam, Kolkai. Pitragā sauc – Dižpurva kājas.
Sūr sūo Vaid ležgõl. Liels purvs Vaides tuvumā.
Se um sǟl Vīžkāngar aigās. Tas ir tur, Vīžkangara malā.
Kuordi kāngar Sūrsūonaigās. Augsts kangars Bažu purva malā.
