Beltu mājvārds Rindas-Popes baznīcgrāmatā pirmo reizi minēts 1744. gadā. Viena no lielākajām un senākajām Lielirbes vecsaimniecībām, kopš 19. gs. II puses saistīta ar lībiešu Lepstu dzimtu. Lielirbes baptistu draudzes nodibināšanos 1885. gadā veicināja Beltu saimnieks Mārtiņš Lepste (1850–1927). Kad viņš pārcēlās uz Ventspili, par Beltu sētas saimnieku kļuva viņa brālis Didriķis Lepste (1848). Beltu māja bija veca un zema, bet jaunie saimnieki tai piebūvēja saimnieku galu, kur bija arī baptistu draudzes saiešanas telpa. Lielirbniece Alma Blūms (1903–1991): "Man bija kādi pieci gadi, kad gāju mātei līdzi uz baptistu saiešanu Beltos. Kurpju man nebija, tāpēc uz dievkalpojumu es gāju ar skaistām strīpainām zeķēm. Tādas tolaik mūsu ciemā bija iecienītas. Nebija arī mēteļu, sievas apņēma apkārt lielus lakatus.” Belti ir arī lībiešu valodas skolotāja un Līvu Savienības priekšsēdētāja Mārtiņa Lepstes (1881–1958) dzimtās mājas. Pēc Otrā pasaules kara mājvietu pārņēma padomju robežsargi. Mūsdienās tur atrodamas militārās bāzes atliekas."
Kōrand nim pandõd 1925. āigast immõr. Sētas nosaukums iedots ap 1925. gadu.
Blūmu vecā māja celta 19. gs. beigās, jaunā – pēc Pirmā pasaules kara. Lībiešu kora diriģenta Didriķa Blūma un viņa meitas, lībiešu kultūras pētnieces Valdas Marijas Šuvcānes dzimtās mājas. Blūmi nodega 1973. gada 29. jūnijā.
Bogajaņi ezers 1990. gados strauji aizauga. Mūsdienu kartēs ezera vairs nav, tika purvaina vieta.
Mājpāika Īras. Sētas vieta Lielirbē.
Viena no vecākajām Lielirbes ciema sētām. Piltenes vaku grāmatā 1582.–1583. gadā sēta minēta kā ’Pueke’. Sēta bijusi apdzīvota pēc Lielā mēra 1710. gadā. 18. gs. vidū tur saimniekojis Buku Janis, viņa pēcnācēji pieņēma uzvārdu Didriksons. Laika gaitā saimnieki Bukos ir mainījušies. 20. gs. Bukos saimniekoja lībiešu Norenbergu dzimta. 1930. gados Bukos bija divas mājas. Vecā kopā ar īstu 19. gs. saimniecības ēku kompleksu. Upes malā bija smēde, jo Norenbergi bija kalēji. Jauno māju Jānis Norenbergs uzcēla 1927. gadā. Jāni Norenbergu ciemnieki dēvēja par Veco Buku, un viņam vienīgajam ciemā bija kuļmašīna. Daļa Buku mājas bija saglabājusies vēl 1999. gadā, jo tā visu laiku bija apdzīvota. Mūsdienās Buku mājvieta ir apdzīvota vasarās, jaunie īpašnieki māju pārsaukuši par Lakšiem.
◆ Botarõl, Botarõl, Botarõld
Kārand Piza kilas. Sēta Miķeļtorņa ciemā.
Botar kārand suggõmi: kakš sūrdõ kinkõ, ne ni āt jära kandtõd. Tōvaz um väggi pūgõn nänt kād mäg vail. Nei se um sānd nuttõd Bōgatarāks. Pierrõ sīņõ eitõd kārand ja nuttõd Botarõks. Botteru sētas izcelšanās: divas lielas kāpas, nu tās aiznestas projām. Vētra ir ļoti pūtusi starp tiem diviem kalniem. Tā tas ticis nosaukts par Bogenlauku. Pēc tam tur uzcelta sēta un nosaukta par Botteriem.
◆ Botārõl, Botārõl, Botārõld
Viena no senākajām Pizes mājvietām. Piltenes vaku grāmatā 1582.–1583. gadā minētas septiņas saimniecības, no kurām viena izlēņota Pēterim Boteram (Peter Botter). Boteru dzimta turpināja dzīvot Pizē arī nākamajos gadsimtos. 18. gs. beigās Boteru Didriķis bija jūrmalas vagars, sieva viņam bija sāmsaliete Marija. Pirmā pasaules kara laikā Botteru māja bija gājusi bojā. Acīmredzot uzcelta jauna māja, jo 1935. gada lauksaimniecības skaitīšanas un tautskaites dati liecina, ka Botteros saimniekoja lībiešu Uldriķa un Līzes Boteru ģimene ar bērniem un lībiete Nēze Grīnberga. Šķiet, īpašums bija sadalīts divās daļās – zemes īpašums Nr. 5. Boteriem un Nr. 6 – Grīnbergai. Pēc Alvīnes Veinbergas ziņām, uz 2000. gada martu Boteru mājas vairs nav.
Mājpāika Īras. Sētas vieta Lielirbē.
Brandu mājvieta bija viena no divām Lielirbes sētām, kuras iedzīvotāji pārdzīvoja Lielo mēri. Viena no lielākajām Lielirbes vecsaimniecībām. 18. un 19. gadsimtu mijā Brandu saimnieks bija Juris Samela dēls Jorenbergs (arī Jurbergs), dzimis Sāmsalā. 1881. gadā Brandos dzīvoja 44 cilvēki. 20. gs. 30. gados Brandos saimniekoja Pēteris Galnieks ar sievu Sofiju un divām meitām. Brandu māja bija ietilpīga. Rietumgalā divās istabās un virtuvē dzīvoja saimnieki, austrumgala istabā un virtuvē – Rudbahu ģimene. Brandu mājas vidus istaba, kurai vidū bija maizes krāsns un plīts vienā komplektā (līdz ar to arī siltummūris), iedzīvotāju atmiņā saglabājusies kā vaļinieku daudzģimeņu istaba. Katrā istabas kaktā dzīvojusi kāda ģimene. Brandos bija sākuši celt arī jauno māju, bet to nepabeidza, jo sākās karš. Pēc kara vecā māja nebija derīga dzīvošanai, tāpēc Brandu jaunie saimnieki – Galnieku meita Marija ar vīru Frici Izašāru – pārgāja dzīvot Ancē. Mūsdienās vecās mājas vietā Galnieku dzimtai piederīgie uzcēla jaunu.
Braucamā viga – starp Miķeļtorni un Lielirbi.
Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.
Um štrandõn ikš brig. Kuoigmēšti ikš Erman nimkõks um īend Sīkrõgõl jelām. Se siz um eitõn kōrand ja nuttõn sīe Brig, missõst um suggõn kōrand nim Brōkša ja perīmīe līekõnim Ermanbrig. Ir strandējusi viena briga. Viens no kuģa vīriem vārdā Ērmanis ir palicis Sīkragā uz dzīvi. Tas tad ir uzbūvējis sētu un nosaucis to par Brigu, no kā radies sētas nosaukums Brikši un saimnieka uzvārds Ermanbriks.
Brikšu sēta minēta jau 1731. gada Dundagas muižas vaku grāmatā. Sēta saistīta ar lībiešu Ermanbriku dzimtu, kuras vairāki pārstāvji lībiešu kultūrā devuši savu ieguldījumu. Par Ermanbriku senču ierašanos Sīkragā ir šāda leģenda: “Pirms desmit paaudzēm reiz bijusi varena vētra. Ar to vētru malā nācis liels zviedru kuģis. Citi noslīkuši, bet vienīgi kapteinis izglābies un nonācis malā. Viņš apprecējis kādu lībiešu meitu un sācis te dzīvot. Nogrimušais kuģis esot saucies “Brik”, bet pats kapteinis bijis Ērmanis." Irbes-Ģipkas draudzes baznīcas grāmatā atrodamas ziņas, ka 18. gadsimtā Brikšos 50 gadus saimniekojis Ērmanis, bet viņa mazdēls Klāvs 19. gadsimtā jau bija kļuvis par Ermanbriku. Sēta pastāv mūsdienās, un tur saimnieko Ermanbriku dzimtai piederīgie.
Kōrand Kūolkas, paldīņ jemīņ äb ūo. Sīes kūožõs um nustõd kalād fabrik jeltõbkuodā. Sēta Kolkā, pašlaik vairs nav. Tajā vietā ir uzbūvēta zivju fabrikas dzīvojamā ēka.
Būdnieku sēta pastāvējusi vismaz kopš 1807. gada. No 19. gs. vidus bijusi rentes māja. Nav precīzu ziņu, kad sēta beigusi pastāvēt. Atradusies tagadējā Kolkas tautas nama tuvumā.
