Piznieki ir viena no vecākajām Pizes sētām, tā pastāvēja jau 18. gs. 1820. gadā zināma kā mežsargu sēta. 1825. gadā Jānis Princis seniors (Princjānis) ar visu ģimeni no Viļumiem bija pārcelies uz Pizniekiem, kas atradās prom no ciema centra, Irbes upes krastā. Bija mežsargs. Vēl 1837. gadā Prinči dzīvoja Pizniekos. 1881. gadā Pizniekos saimniekoja Uldriķis Veinbergs ar sievu Lību. Arī Latvijas brīvvalsts laika kartē Piznieki norādīta kā mežsarga sēta. 1939. gadā Piznieki nes Upeslīču vārdu, tur mitinājās mežsargs Valentīns Čakovs. Pēc Alvīnes Veinbergas ziņām, 2000. gada martā mājas vairs nav.
Kōrand Sǟnagõl. Sēta Saunagā.
Pauļus 19. gs. I pusē iedibināja pitradznieks Didriķis Otmanis. Viņa meita Marija apprecēja kalpa puisi Pēteri Baļķīti. Ģimenes vīrieši nodarbojās ar kuģniecību. Baļķīši uzbūvēja un paši vadīja vienmastu zēģeļlaivu “Emilie” un divmastu gafelšoneri “Helena”. 20. gs. 30. gados Pauļos saimniekoja Dmitrija Zvirgzdiņa ģimene. Zvirgzdiņš nodarbojās ar koku tirdzniecību, mežu uzpirkšanu. Tai laikā mežsargiem bijušas aizdomas, ka Zvirgzdiņš vai kāds cits ar viņa palīdzību aizdedzinājis mežu, lai lētāk varētu to nopirkt. Dedzināšana gan netika pierādīta, bet tautā vēl tagad degšanas vietu sauc par Zvirgzdiņa degumu. 1936. gadā no Vaides Lāžiem uz Pauļiem pārcēlās Saunaga pamatskola. Telpas skolas vajadzībām Dundagas pagastam izīrēja Dimitrijs Zvirgzdiņš. Skola darbojās arī Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās Pauļu sētā saimnieko D. Zvirgzdiņa pēcteči.
◆ Pūkõl jūr, Pūkõl jūs, Pūkõl jūst
Kārand kūož Piza kilas. Sētas vieta Miķeļtorņa ciemā.
1920. gada Popes pagasta iedzīvotāju reģistrā ir Pūkali, kuros dzīvoja Švanenbergi, Erenštreite, Švarcs, Izašari, kopā 13 iedzīvotāji. 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā ir uzrādīti Jaunnīcari (Pūkali). Saimniecībai ir mainīts vārds. Saimniece Prieduls Lība. Teritorija, kur atradās Pūkali, vēlāk Jaunnīcari, tika dēvēta par Pilentgalu.
◆Pūolvailõ, Pūolvail, Pūolvaild
Vana kārand kūož Piza ja Īra kilad vail, sīestõ ka kārand nim. Veca sētas vieta starp Miķeļtorņa un Lielirbes ciemu, no tā arī sētas nosaukums.
Pusstarpu māja bija zināma 19. gs. II pusē, saimnieki Pēteris un Babe Grīnfeldi, tā atradās Olmaņu tuvumā. Pusstarpos vecie saimnieki vēl dzīvoja starpkaru periodā, savā starpā rājās lībiski. Bija desmit bērnu. Vēlāk Pusstarpu vietā radās jaunsaimniecība Smiltnieki. 1935. gadā saimniece Emīlija Grīnfelde. Uz Olmaņu un Smiltnieku zemes 1940. gadā uztaisīta krievu militāristu bāze "Krasnoflotska".
