Ema läheb äratama tütart. Jemā lǟ’b virgtõm tidārt.
Ta läheb vaikselt, et ei ärataks ema. Ta lǟ’b vāgiž, algõ virgtõg je’mmõ.
arg kui lammas ārga nekā lāmbaz
Arg inimene meremeheks ei kõlba. Ārga rištīng mie’rmī’ekõks ä’b kõlb.
armutulega ārmaztimiz tu’lkõks
armu pärast armiz pierāst
armu anda armizt andõ
armu paluda armizt pallõ
armi lahti kiskuda ärbõ vāldiž kīskõ
Haav paraneb, arm jääb. Šǭ’v kuostūb, ärb īeb.
Rõugetega on nägu üleni arme täis. Bokādõks u’m gīm tikkiž ǟrbidi täuž.
rahu armastada armõ ārmaztõ
isamaad armastada izāmǭdõ ārmaztõ
tüdrukut (~ poissi) armastada neitstõ (~ pȯisõ) ārmaztõ
Lapsed armastavad vanemaid. Lapst ārmaztõbõd va’nbiži.
Ma armastan sind! Ma ārmaztõb sīnda!
isamaa-armastus izāmǭ arm
Poisil on armastus neiu vastu. Pȯisõn u’m arm neitst vast.
See naine ärritab teda vihaseks. Se nai tǟnda ertļõb kõzīzõks.
Ta ärritab mind oma jutuga. Ta mīnda ertļõb eņtš rõkkõks.
Ta õrritab teist. Ta ertļõb tūoizta.