roheline kärbseseen ǭļaz kärmizsēņ
punane kärbseseen pu’nni kärmizsēņ
valge kärbseseen vālda kärmizsēņ
Pane aknaeesriie ette! Pa’n lä’bǭ’rõn je’ddõ!
Tõmba akna eesriided kinni! Viedā lä’bǭ’rõnd vi’zzõ!
seakari sigād barā
karjas käia kǭŗal kǟ’dõ
Ta karjatas suurt karja. Ta kāitsiz sūrdõ kaŗŗõ.
Ta läks oma karjaga Päpmäele. Ta lekš eņtš kǭŗaks Päpmä’ggõ.
Täna ta läks karja. Tämpõ ta lekš kaŗŗõl.
Tal oli väike (~ suur; ~ raske) karistus. Tä’mmõn vȯ’ļ piški (~ sūŗ; ~ lǟlam) sū’oḑ.
Ta karjub nii, et kurk käriseb. Ta ōŗõb ne’iku kurk ke’ržõb.
Ta lõugab täiest kõrist. Ta ōŗõb amāl kurkõl.
Karjub kui metsaline. Ōŗõb kui mõtsāli.
Karjub nagu põrsas aia vahel. Ōŗõb ne’iku pūoraz tarā va’is.
Mis sa kisad? Mis sa ōŗõd?
Kes seal karjub? Kis sǟ’l ōŗõb?
Mehed karjuvad. Mī’ed ouŗõbõd.
Ära karju! Alā ouŗ!
kare vill jo’ugarri vīla
karm hääl ka’rdi ēļ
karm meri ka’rdi mie’r
karm inimene ka’rdi rištīng
suur ving sūr ving
Ving tuleb tuppa. Ving tulāb tu’bbõ
Ahi lasi vingu tuppa. Ǭ’j laskīz vingõ tu’bbõ.
Vingust ma tundsin, et mul hakkas halb. Vingstõ ma tūndiz, ku mi’nnõn ei slikțõ.
Ma kardan. Ma kārtab.
Ma kardan nagu tuld. Ma kārtab ne’i ku tūlda.
Ma kardan teda nagu tuld. Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ.
Mina veidi kartsin seda eesti kirjandust. Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst.
Kunagi ei pea enam kartma hukkumist, puudust ja nälga. Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast.
Ta kardab minna. Ta kārtab lǟ’dõ.
Ta kartis seda teha. Ta kārtiz siedā tī’edõ.
kartulikoor na’ggõr kūor
kartulipealsed na’ggõr vārdõd
kartulit koorida na’ggõrzt kūorštõ
kartuleid võtta na’ggiri võttõ
kartulid nagu suured kulakud na’ggõrd ne’iku sūrd kūlakõd
paneb kartuleid maha panāb na’ggõrd mǭ si’zzõl
võtab kartuleid võtāb na’ggiri mǭstõ i’lzõ
Ta läks kartulitega turule. Ta lekš na’ggõrdõks tõrg pǟl.
Ma olin lastega kartuleid võtmas. Ma vȯ’ļ lapstõks na’ggiri kuoŗŗõmõs.
Sa oled täna küpsetatud kartul, tukud ainult. Sa ūod tämpõ ūdtõd na’ggõrz, tukūd ī’d.
kohmakas nagu karu lemp nemē okš
nagu karu kahel jalal ne’iku okš kǭ’d jālga pǟl
magab nagu karukoopas magūb nemē okšīdpǭ’dõs
Karu on räpane ja juhm. Okš u’m ä’bpū’dõz ja sangdõ.