Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4276 - 4299 no 4465 šķirkļiem

varahommik
  varāz ūomõg fras
(varahommik)
						
varane
  varāli, varāz, va’rri adj
(varane)

varakevad   varāli kievād

varane hommik   varāz ūomõg

						
varas
  salāj s
(varas)
						
varastada
  salāndõ vt
(varastada)

Varastatakse üksteisel peaaegu silmad välja.   Salāndõbõd ī’dtuoizõn pigā sīlmad ulzõ.

Ta varastas teise inimese hobuse.   Ta salāndiz tuoiz rištīng ibīz.

Hobune on varastatud.   I’bbi u’m salāndõt.

						
värav
  vǟ’rõd s
(väravad, värav)
						
varblane
  verm|linki s
(varblane)
						
varem
  varāmõld, vaŗīm adv
(varem)

Mul on praegu vähe jõudu, seepärast tuleb hakata varem midagi tegema, et töö läheks vähehaaval edasi   Mi’nnõn paldīņ u’m veitõ joudõ, sīepierāst irgõmõst vaŗīm midēgõst tī’edõ, la’z tīe läkkõ rǭziņ je’ddõpē’ḑõn.

						
varem
  je’dmõl, je’dmõlõks adv
(enne, varem)

Ta tuli enne.   Ta tuļ je’dmõl.

Ta tuli enne.   Ta tul je’dmõlõks.

						
varem
  tā’giž|pē’ḑõn pop
(tagasi, varem)
						
vares
  kārnaz, vaŗīkš s
(vares)

siniraag   ǭļaz varīkš

Varesed kisavad kraa-kraa.   Karnõd ourõbõd krǟ-krǟ.

Sa oled nagu valge vares.   Sa ūod ne’iku vālda vaŗīkš.

						
vargus
  salāndõm s
(vargus)
						
vari
  vi’l, vǭŗ s
(vari)

varju anda, varjuga katta   vi’llõ andõ

varjukülg   vǭŗ pūoļ

puu varju all   pū vǭŗ alā

Ta kardab oma varju.   Ta kārtab eņtš vi’lstõ.

Puu heidab varju.   Pū ētab vi’llõ.

Oma varjust üle ei pääse.   Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z.

Kuul on vaid [siis] vari, kui kuu on kinni, mingi pilv tuleb peale.   Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ.

Päiksest on vari.   Pǟvast u’m vǭŗ.

						
variant
  variant s
(variant)
						
väriseda
(a)   dõ’ŗžõ vi
(väriseda, vabiseda)

Värisetakse hirmust, külmast.   Dõ’ržõb irmstõ, kīlmast.

Ta väriseb nagu haavaleht.   Ta dõŗžõb ne’i ku ǭbõ lē’ḑ.

(b)   tirīkšõ vi
(väriseda)

Hiir väriseb, kui pole surnud.   Īr tirīkšõb, ku ä’b ūo kūolõn.

(c)   trītšõ vi
(lõdiseda, väriseda)

Inimene, leht väriseb.   Rištīng, lē’ḑ trītšõb.

Inimene väriseb hirmust, külmast.   Rištīng trītšõb irmstõ, kīlmast.

(d)   ve’ržõ vi
(väriseda, lõdiseda)

kogu ihust väriseda   amāst lejāst ve’ržõ

nagu haavaleht väriseda   ne’iku ǭbõlē’ḑ ve’ržõ

palavikus [~ palavikuga] lõdiseda   kīebizõks ve’ržõ

külmast lõdiseda   kīlmast ve’ržõ

külma käes lõdiseda   kīlma kä’ds ve’ržõ

						
varjata
  vaŗŗõ, vǭŗõ vt
(varjata, katta)

Varjab ennast: läheb varju, seisab varjus, tuleb varjust.   Vǭŗõb ēņtšta: lǟ’b vǭŗõz, pī’ļõb vǭŗõs, tulāb vǭŗstõ.

Katab ennast külma eest tekiga.   Vǭŗõb ēņtšta kīlmast dekkõks.

						
varjata
  salātõ, urgtõ, va’ŗtõ vt
(peita, varjata)

ennast varjata   ēņtšta urgtõ

Peidab, hoiab ennast, on varjul.   Vaŗtõb, sǭrgõb ēņtšta, u’m vǭŗ alā.

						
varjata
  slapstõ vt
(varjata, peita)

Sa varjad ennast, hea, kui ta ei näe.   Sa slapstõd ēņtšta; jõvīst, ku ta ä’b nǟ.

						
varras
  vīrba s
(varras)
						
varrukas
  kädūks s
(varrukas, käis)
						
vars
  vaŗž s
(vars)
						
värske
  tūorõz adj
(toores, värske)

toores puu   tūorõz pū

värske liha   tūorõz vȯzā

						
värske
  priš, friššõ adj
(värske)

värske söök   priš sīemnāiga

värsked kalad   priššõd kalād

Kui puhub, siis on värske tuul.   Ku pū’gõb, si’z u’m priš tūļ.

Värske liha teeb priskeks.   Priš vȯzā tī’eb dūšigõks.

						
varsti
(a)   pakānd adv
(peatselt, varsti)

Väga varsti tuli kutsumata külaline.   Vä’ggi pakānd tu’ļ kutsõmõt kilāli.

(b)   pigā adv
(pea, varsti)

Tuuline ilm teeb maad kuivaks väga pea.   Tūļi āiga tīeb mǭd kūjaks vä’ggi pigā.

						
värv
  kǭra, mǭļ, verm, krās? s
(värv)

roheline värv   ǭļaz kǭra

Ilusat värvi andsid vanad kuused.   Knaššõ karrõ āndizt vanād kūzõpūd.

Pajust sai ka ilusat värvi.   Alābõst ka sai knaššõ karrõ.

Sa värvid põrandat värviga.   Sa mǭļțõd pȭrandtõ mǭļkõks.

						
värv
  krāsõ s
(värv, värvus)
						

Redzami 4276 - 4299 no 4465 šķirkļiem