Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 226 - 249 no 4465 šķirkļiem

asesõna
  azūm|sõnā s
(asesõna)
						
asfalt
  asfalt s
(asfalt)
						
asi
(a)   ažā s
(asi, probleem)

Asi on selline, et ma homme ei ole kodus.   Ažā u’m seļļi, ku ma mūpõ ä’b lī kuo’nnõ.

See on minu asi, see ei ole sinu asi.   Se u’m mi’n ažā, se ä’b ūo si’n ažā.

Mis see sinu asi on?   Mingi ažā si’nnõn sīest?

Asi on korras.   Ažā u’m tī’edõd.

Ma olin asja pärast Dundagas.   Ma vȯ’ļ ažā pierāst Dūoņigs.

(b)   ažā s
(asi, ese)

hea asi   jõvā ažā

leitud ese   lieudtõt ažā

pisiasi   vǟ’ki ažā

Laual on palju asju.   Lōda pǟl u’m pǟgiņ a’žḑi.

						
asjaajamine
  ažād|ajāmi s
(asjaajamine)
						
asjalik
  ažāli adj
(asjalik)

asjalik jutt   ažāli rõk

						
asjatundja
aste
(a)   astām s
(aste)

trepiaste   strepīd astām

(b)   astām s
(aste, auaste)

teenistusaste   dīenast astām

						
astuda
(a)   astõ vi
(astuda, kõndida)

juurde astuda   jū’rõ astõ

kõrvale hoida   kilgõ astõ

sisse astuda   si’zzõl astõ

vastu astuda, vastu hakata   vastõ astõ

Ma kõnnin koju.   Ma astāb kuodāj.

Mõlemad astuvad suurte sammudega randa.   Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ

Poeg astub isa vastu.   Pūoga astāb izā vastõ.

(b)   astõ vi
(astuda, ronida)

üles ronida   i’lzõ astõ

üle astuda   i’ļļõ astõ

maha ronida   mǭ’zõ astõ

Ta astub trepist üles ja alla.   Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ.

Isa astus paati.   Izā astīz laijõ.

Poisid olid roninud tara peale.   Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl.

Mina ronisin haavapuu otsa.   Minā astīz ǭbõ i’lzõ.

Õitsilised ronisid hobuste selga.   Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ.

Astuti varba peale, et ta teaks [~ olgu teadja].   Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji.

Ma astun su jalgadele, et peaks tantsima.   Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst.

						
asuda
  irgõ vi
(hakata, asuda)

On aeg töö juurde asuda.   U’m āiga tīe jū’r irgõ.

1921. a hakkas Tartus Emakeele Selts välja andma väikseid liivi lugemikke.   1921. ā. īrgiz Tartus Jemākīel Seļtš ulzõ āndam piškiži līvõ lugdõbrǭntidi.

Juba 1931. a lõpul oli Jelgavas hakanud ilmuma liivikeelne kuukiri „Līvli”.   Jõvā 1931. ā. lopāndõksõl vȯ’ļ Jālgabs irgõn ulzõ tu’lmõ līvõ kīel kūkēra „Līvli”.

						
asutada
(a)   eitõ vt
(ehitada, asutada)

Brõkšā talu olevat ehitanud üks rootslane.   Brõkšā kǭrandt vȯļļi eitõn ikš rūotšli.

Pent ehitas oma talu küla lääneotsa.   Pent ētiz eņtš kǭrand kilā lǟnd tutkāmõ.

(b)   pū’ojtõ vt
(asutada)
						
asutus
  eitõks s
(asutus)
						
atmosfäär
  atmosfēr s
(atmosfäär)
						
au
  gū’odõ, ouv, o’v s
(au)

au anda   o’vvõ andõ

au ja rõõmu maitsta   o’vvõ ja rȭmõ maitsõ

kellegi auks   o’vkõks

au osutada   o’vvõ nä’gțõ

kellegi au haavata   äds mingizõn o’vvõ rikkõ

au röövida   o’vvõ võttõ

						
au
  ouv, o’v s
(kuulsus, austus, au)
						
au
  ouvõm s
(austus, au)

austusväärne   ouvõm vērtli

						
auaste
  astām s
(aste, auaste)

teenistusaste   dīenast astām

						
august
  ougust s
(august)

August on viimane suvekuu.   Ougust u’m perri sõ’vkū.

						
auhind
auk
(a)   be’ḑḑõr s
(auk, süvend)
(b)   ouk s
(auk, mulk -u)

suur auk   sūr ouk

(c)   ouk s
(auk, lohk)

sügav auk   tõvā ouk

Tee peal on sügav auk.   Riek pǟl u’m tõvā ouk.

Kes teisele auku kaevab, see ise sisse kukub.   Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņ sizzõl sadāb.

						
aur
  our, ouŗ s
(aur)

Aur suitseb.   Ouŗ tūgõb.

Katlast tõuseb aur.   Padāst nūzõb ouŗ.

						
aus
(a)   kū’oḑi adj
(aus, õige)
(b)   o’vli adj
(aus)

Ta on aus inimene.   Ta u’m o’vli rištīng.

Aus neiu: vargust ei varasta; mõnikord sellised tüdrukud jooksevad ringi poistega ja seda ka ta nii ei jookse.   O’vli skuțk: salāndimizt ä’b salānd; mūndakõrd seļļizt skuțkīd ai’lõbõd polākõdõks, ja siedā ka ta ne’i ä’b a’il.

(c)   o’vzli adj
(aus)

ausa eluviisiga   o’vzliz jelāmizvīțõks

(d)   õigi adj
(õige, aus)

Õige on, kes räägib õigust.   Õigi u’m, kis rõkāndõb õigizt.

						
ausalt
  o’vlistiz adv
(ausalt)

Kui sa ausalt teenid oma leiba.   Ku sa o’vlistiz peļūd eņtš leibõ.

						
austada
austada
  o’vstõ vt
(austada, lugu pidada)

Ta väga austas oma vanemaid.   Ta väggi o’vstiz eņtš va’nbiži.

						
austatud
  o’vstõd, o’vtõd adj
(austatud, lugupeetud)
						

Redzami 226 - 249 no 4465 šķirkļiem