Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4901 - 4949 no 16043 šķirkļiem

klīvõr s *220
 mar.   klīvers
	


						
klīz s *0
 mar.   klīze
	


						
klobārtõ vt ¤53a
  klabināt, klaudzināt

Tūļ klobārtõb ukstā. KK78a60   Vējš klaudzina durvis.

	


						
klokšõ vi ¤34
(a)   kladzināt

Kanā klokšūb. KK78a60   Vista kladzina.

(b)   šļakstēt
	


						
kloppõ 1 vt ¤36
(a)   dauzīt, klapēt

pȭrandla’gtõbt kloppõ   izdauzīt paklāju

(b)   plaukšķināt  KKI24
	


						
kloppõ 2 vi ¤36
  klauvēt, klauvēties

Ikš klopūb uks tagān.   Kāds klauvējas pie durvīm.

Ta klopīz jālgaks vastõ pȭrandtõ.   Viņš ar kāju klauvēja pa grīdu.

Sidām klopūb.   Sirds klauvē.

	


						
  skaidrs, klārs
	


						
klǭrõ 1 vt ¤49
  skaidrot, klārēt
	


						
klǭrõ 2 vi ¤49
  noskaidroties

Ga’is klǭrõb, pīlad ka’ddõbõd jarā. KK78a60   Gaiss noskaidrojas, mākoņi pazūd.

	


						
klǭst s *131
  kaudzes pamatne
	


						
Klousiņ l *0
(sēta)   Klausiņi
	


						
Irē

Tubā Irail. Māja Mazirbē.

Klouv l *0
(sēta)   Klāvi
	


						
Sīkrõg

Klāvu sēta minēta jau 1731. gada Dundagas muižas vaku grāmatā. No 19. gs. 90. gadiem Klāvi bija saistīti ar lībiešu Cerbahu dzimtu. Sīkraga Vecklāvu sēta ir bijusi šūpulis Cerbahu dzimtai, kura lībiešu kultūrai devusi folkloras teicēju un pirmā lībiešu kora dziedātāju Edi Cerbahu, Līvu savienības aktīvistu Oskaru Cerbahu, viņa meitas – mūziķi, Ventspils lībiešu ansambļa “Kāndla” dibinātāju un diriģenti Hildu Grīvu un lībiešu valodas labu zinātāju, vienu no lībiešu-latviešu sarunvārdnīcas sastādītājām Elfrīdu Žagari. Abas māsas somu zinātniekiem ir stāstījušas arī lībiešu teikas un nostāstus. Cerbahi bija aktīvi pirmā lībiešu jauktā kora dziedātāji. Kora mēģinājumi sākās Sīkraga Lorumos 1922. gadā. Korī dziedāja Ede Cerbaha, viņas māsa Katrīne Cince, Edes dēli Edvards, Oskars un Kārlis. Visi piedalījās pirmajā kora koncertceļojumā uz Igauniju 1925. gadā. Klāvi 1932. un 1933. gada vasaras ekspedīcijās bija mājvieta lībiešu pētniekiem Lauri Ketunenam un Veino Kirelem. Mūsdienās Klāvi ir neapdzīvoti, bet ne bez īpašnieka.

Klouv nīt l com
	


						
Va’id

Nīt kabāl Kivnītis Vaidõl. Pļavas gabals Kivnītēs Vaidē.

kložīņtõ vi ¤53a
  streipuļot  KK78a60
	


						
klõkš s *68
  žagas
	


						
klõkšimi s *188
(a)   klakšķināt, plaukšķināt (b)   aizslēgšana, atslēgšana (c)   ieslēgšana, izslēgšana (d)   slēgšana, noslēgšana

ūd rentsǟdimiz klõkšimi 2L10   jauna nomas līguma noslēgšana

	


						
klõkšõ 1 vt ¤34
(a)   klakšķināt, plakšķināt

kīeldõ klõkšõ   klakšķināt mēli

(b)   aizslēgt, atslēgt

vi’zzõ klõkšõ   aizslēgt

(c)   ieslēgt, izslēgt (d)   slēgt, noslēgt (līgumu, norunu)
	


						
klõkšõ 2 vi ¤34
  žagoties
	


						
klõkš|veis s *108
  savāžams nazis
	


						
klȭrõ vi ¤49
  riņķot

Štork klȭrõb immõrgouți pi’ds ga’isõ. KK78a60   Stārķis riņķo apkārt pa gaisu.

	


						
klu’b s *74
  klubs
	


						
klūk s *131
(Cygnus)   gulbis
	


						
klūkõz s *0
  gulbis
	


						
klūostõr s *220
  klosteris
	


						
klutš s *68
  klucis

Klutš pǟl lǭ’gstõb pūḑi pīentõks. KK77a   Uz kluča malku skalda smalku.

	


						
Kļava l *0
(sēta)   Kļavas
	


						
Kūolka

Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.

Māja celta ap 1907. gadu. 1921. gada Kolkas māju sarakstā minēta Laubergu māja, saimnieks Kārlis Laubergs. Domājams, ka 20. gs. sākumā celtā Laubergu māja Latvijas brīvvalsts laikos tika nojaukta vai pārbūvēta par jaunsaimniecību Kļavas.

Kļaviņa h *0 LVVK
  Kļaviņa
	


						
  mazs, knaps

Ǭ’rõnd at knappõd. 86a53   Drēbes ir mazas.

Mi’n ǭ’rõnd at knappõks īenõd.   Manas drēbes ir palikušas par mazu.

Knap võib vȱlda se, mis ä’b täud mi’n kä’ddõ. 86a52   Knaps var būt tas, kas manās rokās neturas.

	


						
knap 2 adv
  -

knap rǭ’kõks   švaki ar naudu

Mi’nnõn u’m paldiņ knappõ rǭ’kõks, sīepierāst ku mi’nnõn u’m paldiņ kūoḑõn pǟgiņ maksīdi. 86a52   Man tagad ar naudu ir švaki, tāpēc ka man tagad ir tieši daudz maksājumu.

	


						
knapīstiz adv
  trūcīgi
	


						
knappõ 1 vi ¤36
  pietrūkt

Rǭ’ knapīz jarā. 86.52   Naudas pietrūka.

	


						
knappõ 2 adv
  tik tikko, knapi

Ma knappõ set sai kǟngad jalgõ, ku mi’nnõn vȯ’ļ a’ilõmõst. 86a53   Es knapi paspēju uzvilkt kurpes kājā, kad man bija jāskrien.

	


						
knaš adj *69
(a)   skaists, glīts

knaš neitst   skaista meita

Ta u’m knaš ne’i ku bīlda. KK77a   Viņš ir skaists kā bilde.

(b)   jauks

knaš āiga   jauks laiks

knaš pǟva   jauka diena

Ro’vz vȯ’dlõbõd knaššõ aigõ.   Ļaudis gaida jauku laiku.

(c)   labs

knaš rǭ’   laba nauda

	


						
knašīstiz adv
(a)   skaisti (b)   brangi, krietni

Tämpõ vȯ’ļ knašīstiz ka’ļdi.   Šodien brangi ķērās zivis [~ bija krietni zivju].

	


						
knašīstõ vt ¤53a
  izdaiļot
	


						
knašīstõm s *152
  rotājums
	


						
knaš|kard s *94
  smarža
	


						
knaššõ adv
  skaisti

Ta rõkāndõb knaššõ. KK78   Viņš skaisti runā.

	


						
knaššõm s *153
  skaistums

knaššõmtõ tī’edõ KK78b21   izgreznot

Seļļizt knaššõmt ta i’z ūo kunāid nǟnd.   Tādu skaistumu viņš nekad nebija redzējis.

	


						
knäpār s *217
  šķipsniņa

knäpār sūolõ   šķipsniņa sāls

	


						
knäpārtõ vt ¤53a
  knibināt
	


						
knäpīkšõ vi ¤53a
  knibināties

Ta knäpīkšõb, mǟngab immõrkouți. KK78a61   Viņš knibinās, spēlējas apkārt.

	


						
knäppimi s *188
(a)   näppimine

Knäppimi u’m jemīņ ilmõ siedā pȯ’ddimizt. 86.1▫6   Knibināšana vairāk ir bez tām sāpēm.

(b)   noppimine

Ažā, mis mä’ddõn si’gži lapstõn vȯ’ļ tī’emõst, se vȯ’ļ umāld ne käbād jarā knäppimi. 86.30   Lieta, kas mums rudenī bērniem bija jādara, tā bija to apiņu čiekuru noplūkšana.

	


						
knäppõ vt ¤36
(a)   knibināt

Võib ka knäppõ leibõ sumāriņ, ne’i suormõdõks knäppõ ja pistõ sū’zõ eņtšõn; knäpūb ka midēgõst ainõ; ku u’m piški āina, kītõb, lambõd knäppõbõd ainõ. 86.1▫6   Var arī maizi knibināt pa druskai, tā ar pirkstiem knibināt un bāzt sev mutē; knibina arī kādu zāli; kad ir maza zāle, saka, ka aitas knibina zāli.

(b)   plūkāt

Ta knäpūb eņtš a’bbiņi.   Viņš plūkā savu bārdu.

(c)   ķerstīt

Pūošõd knäppõbõd neitsidi mūnda kõrd: või ne kuigist akkõbõd jū’rõ või ne kǭļõbõd nǟnidi.   Puiši reizēm ķersta meitenes: vai nu tie kaut kā pieķeras klāt, vai viņi tausta pupus.

(d)   plūkt

Knäpīzmõ umāldkäbīdi.   Plūcām apiņu čiekurus.

(e)   knābāt
	


						
knēp s *122
  spiedpoga, kņope
	


						
knī’ebõ 1 vt ¤51
  kniebt  86.1▫6

Ta knī’ebõb kīndõdõks, suormõdõks mīnda. KK78a61   Viņš kniebj man ar nagiem, pirkstiem.

	


						
knī’ebõ 2 vi ¤51
  grauzt, mocīt

Ma’g sizāldõst knī’ebõb ja pȯdūb. KK78a75   Kuņģa iekšpusē grauž un sāp.

	


						
knip s *61
  knipis
	


						
knīp|lōka s *48
(Allium sativum)   ķiploks
	


						
kniplõks * s *0
(Allium sativum)   ķiploks
	


						

Redzami 4901 - 4949 no 16043 šķirkļiem