Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4751 - 4799 no 16043 šķirkļiem

ki’r|ta’ggi s *182’
  pakausis (aubei, cepurei)  79.4
	


						
  kas, kurš

ikštäuž, kis   vienalga, kas ~ kurš

kīend siegāst ka tēg ūot kutstõd 1Ro6   no kuru vidus arī jūs esat aicināti

	


						
kīskiji s *176
  plēsoņa
	


						
kīskiji|vālkalā s *0
  plēsīgā valzivs; kašalots
	


						
kīskli adj *187
  plēsīgs
	


						
kīskõ vt ¤53b
(a)   plēst, raut, plosīt

kä’dst kīskõ   izraut no rokām

ibūkši kīskõ   plēst matus

nīņi kīskõ   plēst lūkus

jarā kīskõ   noraut

kațki kīskõ   saplēst, pārraut

lǭigi kīskõ   pārplēst

ulzõ kīskõ   izraut;

Kalāmī’ed i’zt võitõ jettõ touvõ kä’ddõ eņtš tõurõd võrgõd jarā kīstõbõks.   Zvejnieki nevarēja atstāt savus dārgos tīklus vētras varā saplosīšanai.

Või sa tǭ’d mīnda lǭigi kīskõ? KK77a   Vai tu gribi mani pārplēst?

Pi’ņ kīskiz mīnda bikšõraigāst KK78.3   Suns plēsa mani aiz bikšu starām.

Ta kīskõb tegīž ibūkši eņtšõn. 86a47   Viņš atkal plēš sev matus.

(b)   plēsties

Kīskõb ne’i, ku kǭrad lǟ’bõd pi’ds ga’isõ. KK77a   Plēšas tā, ka spalvas iet pa gaisu.

(c)   uzplēst

kīskõ i’lzõ 79.1   uzplēst

Sīe atmatā kīskiz i’lzõ.   To atmatu uzplēsa.

(d)   plūkt
	


						
kīsõl s *219
  ķīselis
	


						
kistāntimi s *188
  dzēšana

Ro’vzt loptīzt kistāntimizt.   Ļaudis beidza dzēšanu.

Ro’vzt sait kistāntimizõks tuoimõl.   Ļaudis tika ar dzēšanu galā.

	


						
kistāntõ vt ¤53a
  dzēst

tūlda kistāntõ   dzēst uguni

kalkõ kistāntõ   dzēst kaļķus

jūomiznälgõ kistāntõ   dzēst slāpes

u’lzõ kistāntõ Kl2.14   nodzēst

võlgõ kistāntõ   dzēst parādu

Mī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm.   Vīri skrēja dzēst mežu.

Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks. KK78a58   Uguni nodzēš ar ūdeni.

	


						
kistāntõb|gummõ * s *118
  dzēšgumija
	


						
kistõ vi ¤31
  dzist

Tu’ļ īrgõb kistõ.   Uguns sāk dzist.

Tu’ļ kistūb.   Uguns dziest.

Tä’m ārmaztimi pakānd kistīz.   Viņa mīlestība drīz izdzisa.

	


						
(Acerina cernua)   ķīsis
	


						
  atkarpe
	


						
kīšõz s *0
  ķīsis
	


						
  ķite
	


						
kitāji s *175
  kurinātājs
	


						
kitāmi * s *188
  apkure
	


						
kītimi s *188
(a)   teiciens (b)   teika (c)   izteiciens
	


						
kitkõ vt ¤34
  ravēt

Ta kitkūb na’ggiri.   Viņš ravē kartupeļus.

	


						
kit|mīez s *158
  mednieks
	


						
kītõ vt ¤53a
(a)   teikt, sacīt

tā’giž kītõ   atteikt

ulzõ kītõ   izteikt

vastõ kītõ   atbildēt

ä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt KK77a   nesaka ne sausu, ne slapju

ä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ KK77a   nesaka ne melnu, ne baltu

Ma kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks. 152.2   Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dēvita ezeru.

Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ. KK77b   Tu saki viņam acīs [~ mutē].

Ta pǟgiņ kītõb.   Viņš daudz pļāpā.

(b)   slavēt

Ta kītiz ēņtšta kovālõks. KK78.3   Viņš teica sevi gudru [esam].

(c)   paust

Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ. K34II11   Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku.

	


						
kītõb adj *152
  slavens  E IVb
	


						
kītõb|sõnā s *18
  sakāmvārds
	


						
kītõks s *192
(a)   uzslava, slava

kītõks ja o’v   slava un gods

(b)   teika, teiksma
	


						
kītõks|kēra s *43
  ieteikuma vēstule  2Kr3.1
	


						
kītõks|loul s *98
  slavas dziesma
	


						
kītõm s *152
 lingv.   teikums
	


						
Kitsaor tarā l com
	


						
Īra


kitsāstiz adv
  knapi, švaki

A’ž ne’i kitsāstiz vȯ’ļ lēbaks, kus si’z võiž vȱlda mingizt rikūzt. 2L2   Ja tik knapi bija ar maizi, kur tad varēja būt kāda bagātība.

	


						
kitsāz adj *162
  šaurs

kitsāz a’m   šauri [vīriešu] svārki

kitsõd rūimõd   šauras telpas

	


						
kit|sǭra s *44
  medību rags  2L22
	


						
kitšā|a’bbõnd s *213’
  ķīļbārdiņa
	


						
kittiji s *176
  kurinātājs
	


						
(a)   kurināt

ǭ’jõ kittõ   kurināt krāsni

Ma si’nnõn kitāb!   Es tev sakurināšu [pirti]!

(b)   dedzināt

jarā kittõ   nodedzināt

rǭ’gidi kittõ   dedzināt žagarus

tēgaļi kittõ   dedzināt ķiegeļus

tõrrõ kittõ   dedzināt darvu

Ta kitāb sōna jarā. KK77a   Viņš nodedzina pirti.

(c)   karsēt

Roudõ sa panād tu’llõ ja kitād punīzõks. KK78   Dzelzi tu liec ugunī un uzkarsē sarkanu.

Kittõd jarā, si’z ta ȭgõb. KK78b39   Uzkarsēts, tad tas kvēlo.

(d)   svilināt

Pǟva kitāb, u’m lǟ’mõst vǭŗõ! KK78a58   Saule svilina, jāiet ēnā.

	


						
  ķitēt

Ta kitūb lä’b rūtõd vi’zzõ. KK78a58   Viņš aizķitē loga rūtis.

	


						
kittõb s *153
  kurināmais, degviela

Kittõb u’m se, mis ma kütan. 86.52   Kurināmais ir tas, ko es kurinu.

	


						
kittõb|pūd s *12
  malka

Ma tī’eb kittõb pūḑi. 86.52   Es gatavoju malku.

	


						
kittõks s *192
  apdegums
	


						
kiukõ vi ¤47
  smilkstēt

Se kīukõb, kīen ki’bḑi u’m. KK78a58   Smilkst tas, kam sāp.

	


						
ki’uņõ vi ¤51
  smilkstēt

Pi’ņ ki’uņõb eņtšõks. KK78a58   Suns smilkst savā nodabā.

	


						
kiuž s *138
  ietiepība, stūrgalvība, spītība
	


						
kiužiji adj *176
  ietiepīgs, spītīgs, stūrgalvīgs

kiužiji läpš   ietiepīgs bērns

	


						
  videorullītis; tīzeris
	


						
kiužimi s *188
  ietiepība, spītība, stūrgalvība

Siedā kiužimizt u’m mūrdamõst.   Tā spītība ir jāsalauž.

	


						
kiužlõ vi ¤54
  tiepties
	


						
kiužõ vt ¤37
  tirdīt

Alā kiuž mīnda! KK78a58   Netirdi mani!

	


						
ki’v s *59
  akmens

ki’v|sūolõ kivisool ▫ akmeņsāls, rupjā sāls

vastõlikkimiz ki’v 9Ro32   piedauzības akmens

ne’i ku ki’v sidām pǟl KK77a   kā akmens uz sirds

kivīdi murdõ   lauzt akmeņus

kivīdi pouktõ   šķelt akmeņus

I’zt jetāt ki’v ki’v pǟlõ.   Neatstāja akmeni uz akmens.

Kivīd räukõbõd.   Akmeņi brēc.

	


						
(a)   ķīviņš (b)   ķilda

kīvõ nustõ 2Tm2.23   izraisīt ķildu

kīvõ vie’ddõ 2Tm2.24   ķildoties

	


						
Ki’v nanā l com
(dabas objekts)   Akmensrags, Akmeņrags
	


						
ki’v|āiga s *33
  akmens laikmets
	


						

Redzami 4751 - 4799 no 16043 šķirkļiem