Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 4451 - 4499 no 16043 šķirkļiem

kīeldõ 1 vt ¤53a
(a)   aizliegt

Izā kīeldiz lǟ’dõ.   Tēvs aizliedza iet.

(b)   noliegt

eņtš sīdõ (jarā) kīeldõ   noliegt savu vainu

	


						
kīeldõ 2 vi ¤53a
  atteikties

Ne kīeldizt võttõ uskõ vastõ. IK5   Viņi atteicās pieņemt ticību.

	


						
kīeldõks s *192
  noliegums
	


						
kīeldõ|pieksāji s *175
  tenkotājs
	


						
kīeldõ|pieksāmi s *188
  mēlnesība
	


						
kielk s *94a
  ragaviņas
	


						
  Ķeļķis
	


						
Kielk l *94a
(sēta)   Ķeļķi
	


						
Sīkrõg

Vecsaimniecība, kura zināma vismaz jau no 19. gs. I puses. 19. gs. beigās Ķeļķos dzīvoja tuvbraucēja stūrmanis Didriķis Breinkopfs. Viņš kopā ar tēvu Klāvu Breinkopfu bija burinieku īpašnieks un vadīja buriniekus "Mercur", "Mars", "Waroinis", "Alcor". Mūža nogalē kādu brīdi darbojies par Lauri Ketunena palīgu lībiešu valodas izzināšanā. Arī lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga dzimtās mājas. Ķeļķos kādu laiku bija iekārtots Sīkraga pasts.


kīel|kāndaji s *175
(a)   mēlnesis (b)   pļāpa  1Tm5.13
	


						
kīel|kastõb s *153
  dzēriens
	


						
kīelli adj *187
  valodas-

kīelli ki’zzimi   valodas jautājums

	


						
kīel|lū s *12
 anat.   mēles kauls
	


						
kīel|mīez s *158
  valodnieks
	


						
kīel|mȯistmi * s *187
  valodas prasme
	


						
kīel|murd s *94
 lingv.   izloksne, dialekts
	


						
kīel|opātiji s *176
  valodas skolotājs
	


						
kīel|pie’rri adj *0 C_LELS-5
  valodai piemērots
	


						
kīel|tieud s *122
  valodniecība
	


						
kīeltõd adj *154
  aizliegts

kīeltõd vīļa   aizliegtais auglis

	


						
kīeltõks s *192
  liegums, aizliegums

Se mõtsā u’m kīeltõks allõ.   Tas mežs ir zem lieguma.

	


						
kīemgõz s *172
(Carum carvi)   ķimene
	


						
kīep intj
  čiep
	


						
kīer s *122
  vītne, vijums

E’ḑḑizt kīedõdõn vȯ’ļ ī’tiz kīer, ta’ggizt kīedõdõn tegīž tuoistiz kīer.   Priekšējām virvēm bija vienā virzienā vijums, aizmugurējām virvēm atkal otrā virzienā vijums.

Kīerõd lekštõ si’zzõlpē’ḑõn vadā sū pūol ja vadā tībõd jūsõ ve’l vȯ’ļtõ īerõd.   Vijumi gāja iekšā vada mutes pusē un pie vada spārniem vēl bija ieres.

Mits kīerdõ attõ ku’bsõ. KK78b62   Vairāki vijumi ir kopā.

	


						
kierā s *39
  kamols

lānga kierā   dzijas kamols

kie’rrõ vi’jjõ ~ kie’rrõ vändõ   tīt kamolu

kie’rrõ tõmbõ ~ kie’rrõ vie’ddõ   saritināties kamolā

	


						
kierā|āina s *36
(Dactylis glomerata)   kamolzāle
	


						
(a)   ātrs, straujš

kierdi jūokš   ātrs skrējiens

(b)   steidzams

kierdi ažā   steidzama lieta

Ma sai kierdiz tīet.   Es saņēmu steidzamu ziņu.

(c)   žigls, veikls

kierdi nemē nõ’ggõl   veikls kā adata

Kierdi ta võib vȱlda tīe pǟlõ, kierdid sūormõd. 86.51   Žigls viņš var būt darbā, veikli pirksti.

Ma īeb tagān, ku ma ä’b ūo ne’i kierdi. KK77a   Es palieku iepakaļ, es neesmu tik žigls.

(d)   čakls
	


						
kierdi 2 adv
(a)   ātri, strauji (b)   čakli
	


						
kierdim adj *153
  ātrāks

kierdim kui   ātrāks nekā

	


						
kierdiņtõ vt ¤53a
  paātrināt
	


						
kierdiņtõks s *193
  paātrinājums
	


						
kierdistiz adv
(a)   ātri (b)   čakli
	


						
kierdit s *136
(a)   ātrums (b)   žiglums (c)   čaklums  2Kr7.11
	


						
kierdõ adv
  ātri, žigli

Neitški kierdõ jūokšiz kuodāj.   Meitene žigli skrēja uz mājām.

	


						
kīeri adj *187
  sarežģīts

kīeri ki’zzimi   sarežģīts jautājums

	


						
kīerik s *152
 mar.   smilšu sēklis
	


						
kīerimi s *188
  -
	


						
kīerlimi adj *188
(a)   līkumains

kīerlimi jo’ug   līkumaina upe

(b)   untumains, gražīgs
	


						
kīerlõ vi ¤54
  grozīties

Ta mittõ midēgõst i’z tī’e, set kīerliz munt siegās.   Viņš nekā nedarīja, tikai grozījās citu pulkā.

	


						
kīerlõm s *153
  apgrozījums
	


						
kīermõz s *172
  vītne, vijums  TL78b65
	


						
kiermõz s *172
  ķirmis
	


						
kīerõ 1 vt ¤49
(a)   griezt, apgriezt apkārt

ambidi kīerõ Mt22.13   griezt zobus

kīerõ vie’dst ulzõ 79.12   izgriezt ūdeni

ǭ’rõnd kīeriz vie’dstõ ulzõ   izgrieza ūdeni no drēbēm

Ta kīeriz eņtš sīlmad jarā KK77a   Viņš aizgrieza savas acis projām.

(b)   tīt

Lānga kīerõb ku’bbõ. KK78a59   Dziju satin kopā.

(c)   griezties

kiļļizõl, ma’g pǟl, sǟlga pǟl kīerõ KK78a57   pagriezties uz sāniem, vēdera, muguras

tā’giž kīerõ Mt5 13   atgriezties

Ta ko’gtiz, kui tā’giž bro’utšiji ja kui kīeriji. 152.2   Viņš mēģināja, kā [auto] brauc atpakaļ un kā pagriežas.

(d)   mulsināt (e)   aizraut

jarā kīerõ Lk23.2   samulsināt

jarā kīerõ Lk23.2   aizraut līdzi

	


						
kīerõ 2 vi ¤49
  velties
	


						
kīerõ 3 -
  -
	


						
kīerõm s *152
(a)   līkums

Jo’ug tī’eb kīerõmidi.   Upe met līkumus.

(b)   pagrieziens
	


						
kīertõ vi ¤53a
  griezt (riņķī)

Ta kīertõb daņtšõ.   Viņš griež danci.

	


						
kīetimi s *188
  vārīšana
	


						
kīetõ vt ¤53a
  vārīt
	


						
kīetõb|kūož s *138
  vārāmā vieta

Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož. KK34I1   Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārāmā vieta.

	


						
kieud|leņtš s *105
  virves cilpa

Vanā andõn polākõn kieudleņtšõks. 2L26   Vecais sadevis puisim ar virves cilpu.

	


						

Redzami 4451 - 4499 no 16043 šķirkļiem