Lu’m, razā kepūb ku’bbõ.
kepūb nemē sitā
kerrõ kēratõ
Amā sūr tīe vȯ’ļ amād āigalī’edõ si’zzõlpandõb kērad mašīnõks matritsõd pǟlõ kēratimi.
Rubīņtõb ulzõ kēridi.
umbõ|kērabi väga kirju ▫ ļoti raibs
Linālōdad vȯ’ļtõ ne’i kērabizt.
kem|kerāmik kammkeraamika ▫ ķemmes keramika;
luoik|kem|kerāmik lohkkammkeraamika ▫ ķemmes bedrīšu keramika
kuolm tīedõ, mis āt kēratõbmašīnõks pǟgiņțõd
kēravīț lūomi, kazāntimi ja ī’tiztimi
āina|kerk rohutirts ▫ sienāzis;
tubā|kerk kilk, toakilk ▫ mājas circenis
Sä, kerk, si’nnõn luiz ambõ, ānda mi’nnõn tieroudiz ambõ!
Mi’nnõn lōlabõd kērkõd pǟsõ.
Ta mīnda kērtab rǭ’kõks.
Kuŗē kērtiz pästājizt.
Kōrand Irail, sǟl jelīz Irāj kestār. Sēta Mazirbē, tur dzīvoja Mazirbes ķesteris.
Vecsaimniecība celta apm. 19. gs. vidū, lībiešu dzejnieka Kārļa Staltes dzimtās mājas. Māju savulaik cēlis Kārļa Staltes vectēvs Mazirbes baznīcas ķesteris Pēteris Stalte. Barons viņam bija atvēlējis gabalu meža, kur atļāva līst līdumu, ierīkot laukus un celt māju. Pēc tam, kad Kārlis Stalte ar ģimeni 1941. gada martā repatriējās uz Vāciju, Ķesteros iedzīvotāji mainījās. 1958. gadā no Košraga uz Mazirbes Ķesteriem pārcēlās Helēne Ozolzīle, lībiešu teicējas Katrīnes Dembergas mazmeita. Viņa 50 gadu nostrādāja Mazirbes pastā (1938–1987). Labi pārzināja vietējo dzīvi, tāpēc pie viņas bieži ciemojās igauņu profesors Eduards Vēri, lībiešu pētnieks Tenu Karma. Helēnas stāstīto pierakstīja arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki 2000. gada ekspedīcijā. Mūsdienās Ķesteros saimnieko Helēnas dēls profesors Gunārs Ozolzīle. Kārļa Staltes 150. jubilejas gadā pie Ķesteru mājām tika atklāta piemiņas plāksne.
Kōrand Kūolkas. Kestār kōrand perīmīez vȯļ Kūolka kestār. Sēta Kolkā. Ķesteru sētas saimnieks bija Kolkas ķesteris.
Ķesteru sēta izveidojusies 19. gs. pirmajā pusē. Savulaik tajā dzīvojis lībiešu skolotājs un ķesteris Nika Polmanis, tur uzturējies arī somu valodnieks A. J. Šēgrēns. Ķesteru sēta vienmēr bijusi mājvieta Kolkas ķesteriem. Mūsdienās senā Ķesteru mājvieta ieguvusi nosaukumu Virši.
kesti pū