Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

keppiji adj *176

lipīgs

keppik ^* s *152

uzlīme

keppiņtõ ^* vt ¤0

pielipināt

keppõ vi ¤36

(a) lipt

●

Lu’m, razā kepūb ku’bbõ. Sniegs, tauki salīp kopā.

(b) pielipt

●

kepūb nemē sitā pielīp kā mēsli

kēra s *43

(a) vēstule

♦

kerrõ kēratõ rakstīt vēstuli

(b) raksts

●

Amā sūr tīe vȯ’ļ amād āigalī’edõ si’zzõlpandõb kērad mašīnõks matritsõd pǟlõ kēratimi. Vislielākais darbs bija visu laikrakstā ievietojamo rakstu pārrakstīšana ar mašīnu uz matricām.

●

Rubīņtõb ulzõ kēridi. KK78 Izgriež rakstus.

kērabi adj *188

(a) raibs

○

umbõ|kērabi väga kirju ▫ ļoti raibs

(b) rakstains

●

Linālōdad vȯ’ļtõ ne’i kērabizt. KK78 Sprēslīcas bija tik rakstainas.

kērabit s *136

raibums

kērad|tēji s *175

rakstvedis, sekretārs

kēra|kēļ s *201

rakstu valoda L

kēraltimi s *188

ierakstīšana (grāmatvedībā)

♦

kǭ’dkõrdi kēraltimi divkāršais ieraksts

kēraltõks s *193

ieraksts

kerāmik s *126

keramika

○

kem|kerāmik kammkeraamika ▫ ķemmes keramika;

luoik|kem|kerāmik lohkkammkeraamika ▫ ķemmes bedrīšu keramika

kērandõks s *193

literatūra, rakstniecība

●

Līvõkēļi kērandõks (ulzõ arrõs 2 Matteus evangēliumõ ja 2 āigarǭntõzt) u’m kēratõd idālīvõd kīelsõ. K91 Literatūra lībiešu valodā (neskaitot 2 Mateja evaņģēlijus un 2 kalendārus) ir sarakstīta austrumlībi

< literatūr

kēranikā s *41

rakstnieks

Kērants|kõ’ur l *0

(teritorija) Kērentslīcis?

⭡ Īra

Zemiene Irbes upes labajā krastā, ko 20. gs. 20. gados sadalīja jaunsaimniecībām. Mūsdienās tai pāri iet Ventspils–Kolkas šoseja.

Kērants|lītš l *0

(sēta) Kērentslīči

⭡ Īra

Mājpāika nim. Mājas vietas nosaukums.

Lībiešu Rudbahu jaunsaimniecība. Māju nojauca 1950. gados, kad būvēja Ventspils šoseju.

kēra|tē’ḑ s *140

burts

kēra|tīe s *15

rakstu darbs

kēratiji s *176

rakstītājs

kēratimi s *188 C_LELS-2

rakstīšana

kēratõ vt ¤53a

rakstīt

♦

si’zzõl kēratõ K85 ierakstīt

●

Ma kēratiz si’n i’lzõ. KK78a55 Es tevi pierakstīju.

kēratõb|mašīn s *151

rakstāmmašīna

♦

kuolm tīedõ, mis āt kēratõbmašīnõks pǟgiņțõd trīs darbi, kas ir pavairoti ar rakstāmmašīnu

kēratõb|pūlka s *46

rakstāmpiederums

kēratõks s *193

raksts

kēra|vīļa s *43

rakstniecība

kēra|vīț s *128

(a) lingv. rakstība

♦

kēravīț lūomi, kazāntimi ja ī’tiztimi rakstības izveide, attīstīšana un vienādošana

(b) lingv. pareizrakstība, ortogrāfija

kērik s *136

(a) virpulis (b) krāce

kerīkš s *194

ceri (pirtī)

kerīkšõ vt ¤53a

cirpt

♦

ibūkši kerīkšõ cirpt matus

lāmbazt kerīkšõ cirpt aitu

kēriņi adj *188

krāčains

kerk ¹ s *94a

(a) circenis, sienāzis

○

āina|kerk rohutirts ▫ sienāzis;

tubā|kerk kilk, toakilk ▫ mājas circenis

●

Sä, kerk, si’nnõn luiz ambõ, ānda mi’nnõn tieroudiz ambõ! Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu!

Mi’nnõn lōlabõd kērkõd pǟsõ. Man circeņi dzied galvā.

(b) (Mesidothea entomon) grēvis

kerk ² s *94a

cirvja asmens 79.9

kērtami s *188

kārdinājums

♦

kērtamizõ vīdõ vest kārdināšanā

kertõ vt ¤20

(a) kārdināt

●

Ta mīnda kērtab rǭ’kõks. Viņš mani kārdina ar naudu.

Kuŗē kērtiz pästājizt. Velns kārdināja pestītāju.

(b) pārbaudīt (c) savaldzināt, pavest 1Kr10.9

ke’ržõ vi ¤51

grabēt, tarkšķēt

●

Ke’ržõb mingiz rīst sizāl. KK78a55 Grab kādā traukā.

kerž|rōdad s *38

dzirkles

●

Lāmbazt kerīkšiz keržrōdaks. KK78a55 Aitu cirpa ar dzirklēm.

ke’ržtõ vt ¤53’

tarkšķināt

Kespõr|tarā l *39

(lauks) Ķesperlauks?, Kesperlauks?

⭡ Kūolka

Se um tarā vail Ušī ja Kūolka. Tas ir lauks starp Ušiem un Kolku.

Kespõr|tarā ūrga l com

(strauts) Ķespervalks, Kespervalks

⭡ Kūolka

Ūrga Kūolka ležgõl. Strauts Kolkas tuvumā.

kestā s *42

(a) čaula (b) koka serdes ārmala bez mizas

kestār s *217

ķesteris

Kestār l *217

(sēta) Ķesteri

⭡ Irē

Kōrand Irail, sǟl jelīz Irāj kestār. Sēta Mazirbē, tur dzīvoja Mazirbes ķesteris.

Vecsaimniecība celta apm. 19. gs. vidū, lībiešu dzejnieka Kārļa Staltes dzimtās mājas. Māju savulaik cēlis Kārļa Staltes vectēvs Mazirbes baznīcas ķesteris Pēteris Stalte. Barons viņam bija atvēlējis gabalu meža, kur atļāva līst līdumu, ierīkot laukus un celt māju. Pēc tam, kad Kārlis Stalte ar ģimeni 1941. gada martā repatriējās uz Vāciju, Ķesteros iedzīvotāji mainījās. 1958. gadā no Košraga uz Mazirbes Ķesteriem pārcēlās Helēne Ozolzīle, lībiešu teicējas Katrīnes Dembergas mazmeita. Viņa 50 gadu nostrādāja Mazirbes pastā (1938–1987). Labi pārzināja vietējo dzīvi, tāpēc pie viņas bieži ciemojās igauņu profesors Eduards Vēri, lībiešu pētnieks Tenu Karma. Helēnas stāstīto pierakstīja arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki 2000. gada ekspedīcijā. Mūsdienās Ķesteros saimnieko Helēnas dēls profesors Gunārs Ozolzīle. Kārļa Staltes 150. jubilejas gadā pie Ķesteru mājām tika atklāta piemiņas plāksne.

Kestār l *217

(sēta) Ķesteri

⭡ Pizā

≪ Kestar

◆ Kestārõl, Kestārõl, Kestārõld

Ķesteru sēta zināma kopš 19. gs. vidus. 1935. gadā Ķesteros saimniekoja Friča un Līnas Botteru ģimene. Pēc Alvīnes Veinbergas ziņām, 2000. gada martā Ķesteru mājas vairs nav.

Kestar l *0

(sēta) Ķesteri

≫ Kestār
⭡ Pizā

◆ Kestarõl, Kestarõl, Kestarõld

Kārand Piza kilas. Sēta Miķeļtorņa ciemā.

Kestār l *217

(sēta) Ķesteri, Virši

⭡ Kūolka

Kōrand Kūolkas. Kestār kōrand perīmīez vȯļ Kūolka kestār. Sēta Kolkā. Ķesteru sētas saimnieks bija Kolkas ķesteris.

Ķesteru sēta izveidojusies 19. gs. pirmajā pusē. Savulaik tajā dzīvojis lībiešu skolotājs un ķesteris Nika Polmanis, tur uzturējies arī somu valodnieks A. J. Šēgrēns. Ķesteru sēta vienmēr bijusi mājvieta Kolkas ķesteriem. Mūsdienās senā Ķesteru mājvieta ieguvusi nosaukumu Virši.

kesti adj *183

(a) ar biezu ādu vai čaulu (b) ar biezu mizu

♦

kesti pū koks ar biezu mizu

kešīļ s *221

(a) ķesele (b) mar. dukurs

kešīļtõ vt ¤53a

dukurēt

●

Kešīļtõb vie’d sizāld ulzõ kešīļõks. KK78a55 Dukurē ar dukuru ārā no ūdens.

ketšup ^* s *79

kečups

kēv s *122

ķēve

●

Kēvõn u’m vārza. KK77a Ķēvei ir teļš.

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti