ainõ, pūḑi, vietā, võrgidi kandõ
Ta kāndab mie’rrõ vietā.
Tēg ät võit siedā paldiņ kandõ.
Kanā kāndab.
Kanā lǟ’b kāndam.
Ta, kui pūnga vȱidaji, kāndiz, mis sīn sai pandõd si’zzõl.
Eitõn ikš Indrõk. Uzbūvējis kāds Indriķis.
1939. gadā Kangaros saimniekoja Ansis un Alma Kaleri. Pēteris Dambergs par sētu stāstā tā: "Saimniecība, kas atdalīta no Klāvu vecsaimniecības. Kangari bijuši jau 19. gs. vidū. Mājas vārdu dabūjušas no tā, ka ēkas atrodas vietā, kur bijis kangars. Gandrīz visa Kangaru zeme ir iekopta, norokot kangara zemi vigā."
◆ Kāngar jūr, Kāngar jūs, Kāngar jūst
Kārand Lūž kilas. Kāngar aigas se um, sīest Kāngar nim. Sēta Lūžņas ciemā. Tā ir kangara malā, no tā arī Kangaru nosaukums.
Amatnieka saimniecība, ko būvējis galdnieks Pēteris Šterns. 1935. gadā Lūžņas Kangaros dzīvoja saimnieks Pēteris Šterns (dz. 1890) ar sievu – lībieti Elizabeti (dz. 1897) – un divām meitām. Šterni tur dzīvoja līdz apmēram 1970. gadam. Mantinieki māju pārdeva nojaukšanai ap 1976. gadu.
Kōrand nim Pitrõgõl. Kāngar aigās. Sētas nosaukums Pitragā. Kangara malā.
Jaunsaimniecība, 1939. gadā lauksaimniecības skaitīšanā māja nosaukta par Pitraga Kangariem. Saimnieki bija Pēteris un Alma Otmaņi. Bija baptisti. Pitradzniece V. Ķierpe par saimniekiem stāsta: "Alma bija tāda klusa sieva, Pēteris savu maizi pelnīja, labodams ciemnieku novalkātos apavus, un darīja to meistarīgi. Taisīja man arī pastalas."
kāngazt ku’ddõ
kāngazt lūodõ
kangpūḑi tī’edõ
Tūo kangpūd tu’bbõ!
kangti ǭ’rõn
Mǭ u’m kangti.
kangti õvā
Mūnda kõrd vȯ’ļ ne’i kangti õvā, ku vȯ’ļ vä’ggi lǟlam vie’ddõ va’ddõ.
kangti rištīng
kangtõks īedõ
kangtõks kilmõ
Tämpõ vȯ’ļ kangtõ õvā.
Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.
kaņīpidi kazātõ
Ne kaņīpõ sīemgõst te’itõ seļļizt kaņīpõd vȭita.