Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

jo ¹ adv C_LELS-8

taču, jau

jo ² adv C_LELS-2

jau

jo ² prp

vairāk (prievārds pārākās pakāpes veidošanai)

♦

pitkā – jo pitkā KKI23 garš – garāks

< ju

jo slikțõks īedõ ^* v com

pasliktināties, kļūs sliktākam

jōd ^* s *0

jods

jǭ’dõ vi ¤53a’

atdzist

●

Tubā i’ļ īe jǭ’dõb. Istaba pa nakti atdziest.

Laps sandrok jǭ’dõb jarā. Bērna putra atdziest.

Sīemnāiga jǭ’dõb Ēdiens atdziest.

Lejā jǭ’dõb. Miesa atdziest.

jǭ’dõn adj *219’

atdzisis

●

Läpš ä’b tǭ’ jǭ’dõnt sandrokkõ. Bērns negrib atdzisušu putru.

Jemā sīetõb lapsõn jǭ’dõnt sandrokkõ. Māte izbaro bērnam atdzisušu putru.

Jemā sīetõb lapstā jǭ’dõn sandrokkõks. Māte baro bērnu ar atdzisušu putru.

jǭḑ s *128

(a) drudzis; malārija EIIIc (b) karsonis Mk1.30

= jǭig

jōḑājna s *0

(Hyoscyamus niger) driģene

jōga ^* s *0

joga

jogurt ^* s *0

jogurts

Johan h *218 LVVK

Johans

jǭig s *0

malārija

= jǭḑ

jǭigõ ¹ vt ¤49

aplēkt

●

Siedā nāizta jǭigõb. KK78a52 To sievieti aplec.

jǭigõ ² vi ¤49

meklēties

●

Nī’emõ jǭigõb. 79.8 Govs meklējas.

Jokā l *0

(sēta) Joki

⭡ Īra

Mājpāika Īras. Mājas vieta Lielirbē.

Vēstures avotos sēta pirmo reizi minēta 1777. gadā, vēstot, ka tiek iesvētīts Joku Andreja dēls Jānis. Jokos saimniekojusi lībiešu Zandbergu ģimene. 1890. gados celtajā mājā Latvijas brīvvalsts laikā saimniekoja Uldriķis Zandbergs ar sievu Nēzi. Ciemnieki viņu dēvēja par Jok Uldžu. Abas Zandbergu meitas 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, dēls Valters pārcēlās uz Roju. Uldriķis palika Lielirbē līdz savai nāvei 1956. gadā.

Jokā takā l com

(ceļš) Joktaka

⭡ Īra

Joktaka – taka pāri Kanistpurvam uz Dižpurvu, pa kuru gāja uz pļavām. Joktaka ir Cekstes ceļa daļa – ceļa sākuma posmu līdz purviem sauca par Joktaku.

Jǭkõ l *0

(sēta) Jaunzumbri, Jāki, Jaunsumberi, Jaunzumbr

⭡ Pitrõg

Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.

Jāki – sētas senais nosaukums, avotos minēts 1743. gadā. Sētas abi nosaukumi – Sumberi/Jāki – minēti 1752. gada mirušo reģistrā. 1770. gadā Sumberu sētas minētas ar atsevišķiem nosaukumiem – Vecsumberi un Jaunsumberi. Oficiāli Jāku nosaukumu vairs nemin. 1900. gadā Jaunsumberus no Dundagas barona izpirka Ansis Treilībs. 1923. gadā saimniecību pārvaldījusi latviete Lizete Olberga, mājā dzīvojuši 17 iemītnieki. 1935. gadā Jaunsumberos joprojām dzīvoja Lizete Olberga, kā arī Alfreda Zīberta ģimene.

Jōkõ h *0 C_LELS-8

Jāks

jo|lǟndz adj *x

aizpagājušais

♦

jolǟndz āigast aizpagājušais gads

jolǟndz nädīļ aizpagājusī nedēļa

jo|lǟndz|āigast adv

aizpagājušajā gadā, aizpērn 152.1

jǭlõks s *192

sliece

♦

rie’ggõ jǭlõks ragavu sliece

sǭņ jǭlõks kamanu sliece

jǭlikši lūotšõ liekt slieces

●

Ta vȯtšūb parāzt jǭlõks pūdõ. Viņš meklē piemērotu slieces koku.

Ta tagāb jǭlõkst (~jǭlõkši). Viņš apkaļ slieci (~slieces).

Jǭlõks nīt l com

⭡ Kūolka

Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.

jǭmpsakõz s *173

zeņķis

Jōņ h *128 C_LELS-8

Jānis

≪ Jāņ

Jǭņ mä’g l com

(kangars) Jāņkalns

⭡ Irē

Kāngar Irāj ležgõl. Kangars Mazirbes tuvumā.

jǭņ|āina ¹ s *36

jāņuzāles

♦

jǭņainõ nītõ pļaut jāņuzāles

●

Jemā sīetõb nī’emidi jǭņāinaks (~ nī’emõdõn jǭņainõ). Māte baro govis ar jāņuzālēm (~ govīm jāņuzāles).

jǭņ|āina ² s *36

(a) (Galium album) baltā madara (b) (Galium verum) īstā madara 85.5 (c) (Melampyrum nemorosum) birztalu nārbulis

●

Rānda kilīš kazāb pǟgiņ jǭņainõ. Jūrmalas ciemos aug daudz jāņuzāļu.

jǭņ|bo’ŗ s *64

(Lampyris noctiluca) jāņtārpiņš

jǭņ|īe s *15

Jāņu nakts

●

Alā ma’g Jǭņīezõ, ä’d sǭ nāizta! Neguli Jāņu nakti, nedabūsi sievu!

jǭņ|kōņța s *46

(Pulsatilla pratensis) pļavas silpurene 86.5

jǭņ|na’ggõrd s *214’

agrie kartupeļi EIIIg

Jǭņõd s *128

Jāņi

♦

Jǭņidi pi’ddõ svinēt Jāņus;

●

Jǭņõdõks u’m vī’mõ. Jāņos ir lietus.

Sadāb nemē i’ļ Jǭņõd. Līst kā pa Jāņiem.

Jǭņ|ȭ’dõg s *153’

Jāņu vakars

♦

Jǭņȭ’dõgt vȯ’dlõ gaidīt Jāņu vakaru

Jǭņ|pǟva s *24

Jāņu diena

●

Ma vȯ’dlõb Jǭņpäuvõ. Es gaidu Jāņu dienu.

jǭņ|tu’ļ s *199

jāņuguns

♦

jǭņtūlda kittõ dedzināt jāņuguni

jǭņtu’l jūs pie jāņuguns

jǭņ|vāņka s *46

Jāņu vaiņags

♦

jǭņvaņkõ pȯimõ pīt Jāņu vainagu

jǭņvaņkõ vändõ vīt Jāņu vainagu

●

Neitsõd kǟ’bõd jǭņvāņkadõks pǟsõ. Meitas staigā ar Jāņu vainagiem galvā.

jo’r s *73

(a) nostāsts

●

Jorūd at vanād nīžõd. Nostāsti ir veci stāsti.

(b) pļāpas 1Kr15.33

jǭra s *44

ezers

●

Ma tǭ’ks siedā jarrõ nǟ’dõ. Es gribētu to ezeru redzēt.

Ta lǟ’b jarrõ ve’jjõm. Viņš iet uz ezeru zvejot.

Ta vejūb jǭras. Viņš zvejo ezerā.

Jǭra l *44

(sēta) Biedrupes, Jāra

⭡ Pizā

≪ Jāra

◆ Jarrõl, Jōral, Jōrald

Vecsaimniecība Biedrupes (Jāra) zināma vismaz no 19. gs. vidus, kad tur saimniekoja Janis Veinbergs (1824) ar sievu Annu (dz. Andersone, 1828). Pēc Pirmā pasaules kara Biedrupi esot bijusi mežsargmāja. 1939. gadā Biedrupu 90 pūrv. lielo saimniecību apkopa zvejnieks Pēteris Felšs ar sievu Līni.

Jǭra loudõd l com

⭡ Va’id

Nītõd Vaid ležgõl. Pļavas Vaides tuvumā.

Jǭra nītõd l com

(pļavu grupa) Ezerpļavas

Nītõd Dīeviņ jōra azmõl. Pļavas Dieviņezera vietā.

Jǭra sūo l com

Pitkā ōdõz sūo Dievit jōra tutkāmõs, paldīņ Jōra nītõd tutkāmõs. Garš šaurs purvs Dieviņezera galā, šobrīd Ezerpļavu galā.

Jǭra sūod l com

⭡ Pitrõg

Sūod Pitrõg ležgõl. Purvi Pitraga tuvumā.

Jǭra tarād l com

⭡ Pizā

≪ Jāra tarad

Jǭrad|la’gdõ l *118

⭡ Kuoštrõg

Tarā Kuoštrõgõl Dīk mōjpāikas jōranaigās. Lauks Košragā Dīķu mājvietā ezera krastā.

jǭra|kaits s *94b

ezera uzraugs J11

jǭra|kalā s *18

ezera zivs E I

Jǭra|mȯizõ l *118

(ciems) Ezermuiža

jǭran|aigā s *20

ezermala

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti