Alāb u’m pū, pa’j u’m pȭzõ. 86a5   Vītols ir koks, kārkls ir krūms.

Alābõn attõ pitkād ǭ’dõd lī’edõd, pa’j lī’edõd attõ pigātagā immõrgoutlimizt. 86a5   Vītolam ir garas, šauras lapas, kārkla lapas ir gandrīz apaļas.

Ne vȯ’ļțõ ī’d kēņig alāmõd.   Viņi bija viena ķēniņa pavalstnieki.

Vēna alāmjūokšõm u’m tõvā.   Daugavas lejtece ir dziļa.

Mȯiznikād alāntizt ta’lro’vžti.   Muižnieki pazemoja zemniekus.

Būņțik i’z tǭ’ alāntõ ēņtšta lețliztõn.   Buntigs nevēlējās zemoties latviešiem.

Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā .1/3   Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds.

Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds.   Viņš zemojās muižnieku priekšā.

Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ.   Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā.

Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn.   Es zemojos krieviem, latviešiem.

Ma vaņtlõb alāpē’ḑõn. KK78a38   Es raugos lejup.

Ta lõuglõb kȭnkast alāzpē’ḑõn.   Viņš slīd lejup no kāpas.

Ma ä’b pä’z riek aldõst le’bbõ. J6   Es nevaru izkļūt pa ceļa apakšu.

Ne’iku mǭ aldõst ulzõ vie’ddõd. KK77a   Kā izvilkts no zemes apakšas.

Ta rabīz algkõks.   Viņš sita ar pagali.

Ma pa’ņ ālgõd rīțõ.   Es saliku pagales grēdā.

Ikš alg ä’b palā.   Viena pagale nedeg.

A’lgtõ – maksõ tīe je’dst midēgõst. 152.1 3   Algot – maksāt kaut ko par darbu.

Ne’i nūzõbõd mīrõd alīzalīžist i’lzpē’ḑõn. IK5   Tā mūri ceļas no pamatiem uz augšu.