Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 251 - 299 no 16041 šķirkļiem

Alāb l *151
(sēta)   Alabi
	


						

Kōrand nim Kuoštrõgõl. Sētas nosaukums Košragā.

Māja celta pēc 1. pasaules kara. 1935. gadā tajā dzīvoja lībiete Ģērde Skadiņa (dz. Gūtmane, 1858), kas bija arī lībiešu folkloras teicēja. 1980.–1990. gados mājas vairs nebija.

alāb s *151
(Salix)   vītols

Alāb u’m pū, pa’j u’m pȭzõ. 86a5   Vītols ir koks, kārkls ir krūms.

Alābõn attõ pitkād ǭ’dõd lī’edõd, pa’j lī’edõd attõ pigātagā immõrgoutlimizt. 86a5   Vītolam ir garas, šauras lapas, kārkla lapas ir gandrīz apaļas.

	


						
Alāb l *151
(sēta)   Vītoli
	


						
Pitrõg

Kōrand nim Pitrõgõl, pandõd immõr 1925. āigast. Sētas nosaukums Pitragā, ielikts ap 1925. gadu.

1935. gada tautskaites sarakstā Pitragā ir Vītolu sēta, kurā tolaik dzīvoja lībiete Rozenbergs Zete (dz. Zariņa, 1882) ar dēlu Rozenbergu Edgaru (dz. 1913).

alābi adj *188
  vītola-

alābizt pūd   vītola malka

	


						
Alab|ki’ur l *0
	


						

Aalabkiurõ, Alabkiurõs, Alabkiurõst

Alāb|kõ’ur l *0
	


						

Alābkõurõ, Alābkõurõs, Alābkõurõst

Īra joug kõur Lūž kilā ležgõl; sīes kõurõs um väggi pǟgiņ alābidi. Irbes līkums pie Lūžņas ciema; šajā līkumā ir ļoti daudz vītolu.

alābõz s *173
(Salix)   vītols

bokā|alābõz raagremmelgas ▫ blīgzna

	


						
Alākst|kilā l *39
(ciems)   Alakste
	


						


alāli adj *188
  zemāk esošs, zemāks
	


						
alām s *151
  pavalstnieks

Ne vȯ’ļțõ ī’d kēņig alāmõd.   Viņi bija viena ķēniņa pavalstnieki.

	


						
alām|jūokšõm s *152
  lejtece

Vēna alāmjūokšõm u’m tõvā.   Daugavas lejtece ir dziļa.

	


						
alām|saksā 1 s *42
  lejasvācietis
	


						
alām|saksā 2 adj *42
  lejasvācu-
	


						
alāntli adj *188
  pazemīgs  Mt11 20
	


						
alāntlit s *136
  pazemība  Ef4.2
	


						
alāntõ 1 vt ¤53a
  pazemot

Mȯiznikād alāntizt ta’lro’vžti.   Muižnieki pazemoja zemniekus.

Būņțik i’z tǭ’ alāntõ ēņtšta lețliztõn.   Buntigs nevēlējās zemoties latviešiem.

	


						
alāntõ 2 vi ¤53a
  zemoties

Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā .1/3   Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds.

Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds.   Viņš zemojās muižnieku priekšā.

Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ.   Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā.

Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn.   Es zemojos krieviem, latviešiem.

	


						
alā|pē’ḑõn adv
  lejup

Ma vaņtlõb alāpē’ḑõn. KK78a38   Es raugos lejup.

	


						
alāstli adj *188
  žēlsirdīgs

alāstli kēņig   žēlsirdīgais ķēniņš

	


						
alāstõ vi ¤53a
  apžēlot
	


						
alāstõm s *152
(a)   žēlastība, žēlsirdība (b)   labvēlība
	


						
alāstõm|and s *94
  žēlastības dāvana  6Ro23
	


						
alāstõmõt adv
  nežēlīgi, bez žēlastības

alāstõmõt lǟlamstiz   nežēlīgi smagi

	


						
alā|u’n|jarā s *x
(Myosotis)   neaizmirstule
	


						
(a)   žēls

alāz īelkõks   žēlā balsī

alāz nǟ’dõ   žēli izskatīties

(b)   pazemīgs

Mi’n u’m seļļi alāz mēļ. *156.1/3   Man ir tāds pazemīgs prāts.

	


						
alāz 2 adv
  žēl

u’m alāz   ir žēl

alāz nǟ’dõ   žēl skatīties

	


						
alāz|pē’ḑõn adv
  lejup

Ta lõuglõb kȭnkast alāzpē’ḑõn.   Viņš slīd lejup no kāpas.

	


						
Albānij l *121
(valsts)   Albānija
	


						
  Alberts
	


						
albīn * adj *0
  albīns
	


						
albīn * 1 s *0
  albīns
	


						
album * s *0
  albums
	


						
  no apakšas, pa apakšu
	


						
  no apakšas
	


						
aldõst 2 pop
  no apakšas, pa apakšu

Ma ä’b pä’z riek aldõst le’bbõ. J6   Es nevaru izkļūt pa ceļa apakšu.

Ne’iku mǭ aldõst ulzõ vie’ddõd. KK77a   Kā izvilkts no zemes apakšas.

	


						
  vienmēr
	


						
> alz
alej * s *121
  aleja
	


						
Aleksandõr h *0 LVVK
  Aleksandrs
	


						
aleksij * s *0
  aleksija
	


						
alergij * s *121
  alerģija
	


						
alfabēt s *127
  alfabēts
	


						
  Alfons
	


						
Alfrēd h *0 LVVK
  Alfrēds
	


						
  pagale

ālgidi sältõ   kraut pagales

Ta rabīz algkõks.   Viņš sita ar pagali.

Ma pa’ņ ālgõd rīțõ.   Es saliku pagales grēdā.

Ikš alg ä’b palā.   Viena pagale nedeg.

	


						
a’lgid gr
  ne-
	


						
a’lgõ gr
  ne-
	


						
a’lgtõ vt ¤53’
  algot

A’lgtõ – maksõ tīe je’dst midēgõst. 152.1 3   Algot – maksāt kaut ko par darbu.

	


						
  Alise
	


						
alīz s *189
  pamats
	


						
alīz|a’lli s *182’
  pamati

Ne’i nūzõbõd mīrõd alīzalīžist i’lzpē’ḑõn. IK5   Tā mūri ceļas no pamatiem uz augšu.

	


						

Redzami 251 - 299 no 16041 šķirkļiem