jõvā irdimi
irdimiz pie’rrõ
Irdimizõn u’m sūr joud.
si’zzõl irdõ
Ma īrdiz sīekõks aššõ.
Pi’ņ u’m irdõn kaššõks, ne at kǭ’dskiņ irdõnd.
Või ta īrdõb mi’n jū’rõ?
Ä’b ūo jõvā, ku läpš ī’d jūrs u’m irdõn.
Mēg ūom irdõnd sīedõ kaļdi.
Kui ta ēņtšta si’zzõl irdtiz.
Võib kītõ irdziz formõks.
Mazirbes ciems ir viena no senākajām un lielākajām Ziemeļkurzemes zvejnieku apdzīvotajām vietām. Dokumentos tas pirmo reizi minēts 1387. gadā kā ’Willa minor Irwa appellatum’. 1582./1583. gada Piltenes vaku reģistrā ciemu apzīmē vāciskais ’Kleine Irwen’ (Mazā Irve), bet 18. un 19. gs. dokumentos latviski lietots Maģ-Īres, Maģ-Irbes vārds, kur vietvārda pirmā daļa atspoguļo ’mazs’ arhaisko formu ’maģs’, bet otrā daļa – lībisko Irē.
Ģeogrāfiskā novietojuma ziņā Mazirbes ciems atrodas ļoti izdevīgā vietā – vidū starp pārējiem Ziemeļkurzemes lībiešu ciemiem. Uz rietumiem no tā atrodas Sīkrags, Jaunciems, Lielirbe, Miķeļtornis, Lūžņa, Oviši. Uz austrumiem – Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka, Melnsils. Mazirbe bija ceļu krustpunkts, no šejienes gāja tuvākais ceļš uz Dundagas muižu. Kādreiz Mazirbē darbojās jūrskola, bija Irbes krogs, Brausku ceplī taisīja ķieģeļus, mazais bānītis savienoja Mazirbi ar Ventspili, Dundagu un Stendi. Te bija baznīca, mācītājmuiža, darbojās pasts, skola, veikali, aptieka. Latvijas brīvvalsts laikā Mazirbe bija lībiešu sabiedriskais un kultūras centrs, te tika uzcelts Lībiešu tautas nams, te 1923. gadā savu darbību aktīvi sāka pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija Līvõd Īt (Līvu savienība).
mustā irēmǭŗa
pu’nni irēmǭŗa
vālda irēmǭŗa
Nītõd Irāj ležgõl. Pļavas Mazirbes tuvumā.
ve’l lītiz irg
Tä’ddõn ä’b ūo tīedamõst āigidi ja īrgidi.
Tǭlaāiga īrgõd: e’žmõks se vȯ’ļ Jǭkõ, Jǭkõ ētiz e’žmiz ki’v mie’rrõ, tǭla ki’v, tuoiz ētiz se Labrīntš, ja kuolmõz ētiz ma ä’b mǟ’dlõ emīņ, kis se ētiz, ja si’z vȯ’ļ tǭla vaļmõz.
e’žmi īrgandõks
sukā (~ kindõ) īrgandõks
Loul īrgandõks ä’b ūo õigi.
Īrgandõks jegā kõrd u’m lǟlam.
āigast īrgandõksõl
e’žmiz īrgandõksõl
lǟ’ndz sadāāigastõd īrgandõksõl
Saksāmǭ vȯ’ļ suodā irgiji.
Mä’d kilās Brõkšā Gust vȯ’ļ jegā sõ’vvõ āinaāiga irgiji.
itkõ irgõ
na’grõ irgõ
irgõs pe’rriztõks
Ta īrgiz kuoŗŗõ mustā vīla vāldast ulzõ.
Kūoja ka tǭ’b tä’msõ’vvõ irgõ tī’edõ ūdtõ tu’bbõ.
Kilāro’vz tǭ’bõd irgõ ainõ nītõ.
U’m āiga tīe jū’r irgõ.
1921. ā. īrgiz Tartus Jemākīel Seļtš ulzõ āndam piškiži līvõ lugdõbrǭntidi.
Jõvā 1931. ā. lopāndõksõl vȯ’ļ Jālgabs irgõn ulzõ tu’lmõ līvõ kīel kūkēra „Līvli”.
Tä’mnāigast sõ’vvõ sugīd ä’b tǭ’ irgõ.
Tä’mnāigast ve’jmi īrgiz o’bbõ.
Ta u’m irīāmbaz.
Seļļiz irīambõks ä’b ūo mis rõkāndõ.
irm eitõ
irmsõ je’llõ
irmstõ kangtõks īedõ
Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ.
Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ.
Irm tulāb pǟlõ.
Tä’mmõn eitõn irm.
Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ.
Ta āndiz mi’nnõn irmõ.
Ta u’m a’mši irmõ täuž.
Bikšõd at irmstõ tǟdõd.
Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast.
ne’iku līndõd īrmatõks
Īrmatõks panāb, algõ līndõd läkkõd ta’rrõ ; tīeb rištä’bbiz kakš pūdõ, taibõ ja tä’mmõn tutkāmõ rišt ja ētab nänt pūdõn vanād kāltsad immõr.
irmõz jelāmi
irmõz irm
irmõz rištīng
irmõz pǟgiņ
Se tǭla u’m irmõz pitkā.
