Ne ä’b ūotõ ī’dmēļizt. KK77a   Viņi nav vienprātīgi.

Se u’m ī’dõku’bbõ pandõt. 152.2   Tas ir salikts kopā.

Vȱidam ī’dõku’bbõ!   Turēsimies kopā!

Ta jelīz īed-pǟvad ī’dsku’bs.   Viņš strādāja caurām dienām un naktīm [~ dienas un naktis kopā].

Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks ī’dsku’bs.   Man ir labs prāts, ka tu nāc kopā ar mums.

Ne’i se lekš ī’dstī’d. J10   Tā tas gāja arvien.

Ī’dta’mmõ mi’n sīlmad nǟ’bõd. KK77a   To visu manas acis redz.

Ta ke’i ī’dtõkabāl mä’d jūs.   Viņš arvien nāca pie mums.

Ta ī’dtõkabāl vejūb.   Viņš vienmēr zvejo.

Mēg jelām ī’dtuoiz kūorõks. KK77a   Mēs dzīvojam viens otram blakus.

Ne tundõbõd ī’dtūoizta.   Viņi pazīst viens otru.

Ni ta ī’dva’it sadīz jo dīezgõn. KK78   Nu tas kādu laiku jau [bija] lijis diezgan.

Si’z līb se mustā pitkā īe tegīž. KK77a   Tad atkal būs tā garā melnā nakts.

Ma magīz tä’m jūsõ i’ļ īe.   Es gulēju pie viņa pa nakti.

Ne attõ ne’iku īe ja pǟva, ikš u’m va sangdõ, tuoi sieldõ. KK77a   Viņi ir kā diena un nakts, viens ir, rau, dumjš, otrs gaišu galvu.