Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Vārdi

eņtš|va’ili adj *187’

savstarpējs

eņtš|vālda s *46

(a) patvaļa (b) patvarība 2L9

eņtš|vāldali adj *188

(a) patvaļīgs

●

Ne’i eņtšvāldalizt lapstā ma ä’b ūo nǟnd. lv: nav tulkojums

(b) patvarīgs

eņtš|vīți adj *187

(a) savdabīgs, īpatnējs

♦

eņtšvīți je’l savdabīga ēka

eņtšvīți jelāmi savdabīga dzīve

(b) dīvains, savāds

♦

eņtšvīți rištīng savdabīgs cilvēks

eņtšvīți rištīng dīvains cilvēks

●

Seļļi eņtšvīți rištīng ä’b ūo nǟ’dõd. Tāds dīvains cilvēks nav redzēts.

Seļļizt eņtšvīțizt rištīngt ma ä’b ūo nǟnd. Tādu dīvainu cilvēku es neesmu redzējis.

eņtš|vīțõ adv

pa savam, savdabīgi

eņtš|vǭļikštõks s *193

pašvaldība

epțõ vt ¤18

pārbaudīt tīklus

ērgiļd ¹ s Pl *222

ērģeles

ērgiļd ² s Pl *222

ziemeļblāzma

ērgiļnikā s *41

ērģelnieks

ergonomij ^* s *121

ergonomija

ēriņ s *222

(Clupea harengus) siļķe

Ēriņd tarā l com

⭡ Sǟnag

Tarā Sǟnagõl. Lauks Saunagā.

ēriņd|pit s *61

siļķu muca 79/9

eristõz s *0

prieks

> rīem, rȭm

Eritrej ^* l *121

(valsts) Eritreja

erk adj *131

možs

♦

erk rištīng možs cilvēks

erk lūomõz možs dzīvnieks

erktõ vt ¤53a

uzmundrināt

●

Izā erktõb pȯigõ. Tēvs uzmundrina dēlu.

erm s *0

spoks, ērms

Ermanbrik h *0 C_LELS-1

Ermanbriks

Ermst|lānka l *46

⭡ Irē

Nīt Irāj ležgõl. Pļava Mazirbes tuvumā.

Ernestovski h *0 LVVK

Ernestovska

ērp s *131

etn. vētāmais siets

●

U’m seļļi ērp, tūl kä’ds ērpõb. KK78a36 Ir tāds vētāmais siets, vējā sijā.

ērpõ vt ¤53a

etn. vētīt

●

Viļļõ ērpõb. KK78a36 Labību vētī.

ērškõ|krūonõ s *118

ērkšķu kronis

●

Tä’mmõn pa’ņ sīe ērškõkrūonõ pǟ’zõ, la’z ne tǟnda siskāgõd ja mūotšõgõd rišt pǟl. Viņam uzlika to ērkšķu kroni galvā, lai tie viņu dur un moka pie krusta.

ērškõ|mǭŗa s *44

(Ribes uva-crispa) ērkšķoga, krizdole, stiķene

ērškõ|mǭŗa|pȭzõ s *118

ērkšķogu krūms EIIIg

ērškõ|pȭzõ s *118

ērkšķogu krūms EIIIf

ērškõz s *172

ērkšķis

●

Ērškõz siskāb. Ērkšķis dur.

Rūozõn ka attõ ērškõd. PK88.6 Rozei arī ir ērkšķi.

ertļõ vt ¤56

(a) kaitināt

●

Se nai tǟnda ertļõb kõzīzõks. KK77a Šī sieviete sakaitina viņu dusmīgu.

Ta mīnda ertļõb eņtš rõkkõks. KK78a36 Viņš kaitina mani ar savu runu.

Ta ertļõb tūoizta. Viņš kaitina otru.

(b) ķircināt

●

Ne mīnda ertļõbõd. Viņi mani ķircina.

ē’rzõl s *219’

ērzelis

esīv ^* s *127

lingv. esīvs

ēsti adj *x

igauņu-

♦

ēsti kēļ igauņu valoda

ēsti|kēļi ^* adj *0

igauņu valodā esošs, igauniski runājošs

Ēsti|mǭ l *12

(valsts) Igaunija

ēstistõ vt ¤53a

igauniskot

ēstli s *187

igaunis

ētam s *150

(a) metiens

●

Ētam tabīz lä’bbõ. Metiens trāpīja logā.

(b) metiens (mērs)

●

Kuolm ka’llõ u’m ikš ētam. Trīs zivis ir viens metiens.

Kǭ’lsõ u’m kim ētamt. Kālā ir desmit metieni.

ētami s *188

mēšana

etap ^* s *0

etaps

etīd ^* s *0

etīde

ētik s *136

ētika

etiket s *126

etiķete

Etiopij ^* l *121

(valsts) Etiopija

etnili adj *188

etnisks

etno¦genēz s *0

etnogenēze

etno¦grāf s *122

etnogrāfs

etno¦grāfij s *121

etnogrāfija

etno¦grāfili adj *188

etnogrāfisks

etnolōg s *127

etnologs

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti