Iļ laps kītõb, ku ta doņņõb – ta ne’i pūol itkõs ajāb midēgõst pǟlõ. 86a35   Par bērnu saka, ka viņš niķojas – viņš tā pa pusei raudot pierunā.

Dopāz i’bbi u’m seļļi, kis, ku ratstāb tä’mkõks, si’z tä’m sǟlgas u’m lǟlam istõ, ta kuigõz ne’i ä’bjõvīst kāndab, ja si’z ta dopāstõb ka, ku ta jemīņ ētab sälgõ kuigõz i’lzpē’ḑõn. 152.2   Kratošs zirgs ir tāds, kas, kad ar viņu jāj, tad viņa mugurā ir grūti sēdēt, viņš kaut kā tā nelabi

Pūola pǟl lapstā dopūb, dopīņțõb. 152.1   Bērnu uz ceļgala dipina.

Īrgõb tegīž dǭrbõ.   Sāk atkal iedarboties.

Ne’i doŗŗõ lapstā ä’b ūo nǟ’dõd.   Tik niķīgs bērns nav redzēts.

Läpš u’m īend dōŗaks.   Bērns ir kļuvis niķīgs.

Dōŗapǟ u’m seļļi, kis a’mmõ, midā ta nǟb, siedā ta tǭ’ks, ja ta ajāb siedā, või tegīž ta ä’b pa’n midēgõst kūlõmõks, mis tuoi kītõb, tä’mmõn u’m eņtš pǟ. 86.35   Stūrgalvis ir tāds, kurš visu, ko viņš redz, to viņš grib, un viņš dzenas pēc tā, vai atkal viņš neklausa nekam, ko otrs saka, viņam ir sava galva.

Pūol itkõs, pūol räukõs, se u’m do’ŗŗõmi. 152.1   Pa pusei raudot, pa pusei kliedzot, tā ir īdēšana.

Läpš doŗŗõb.   Bērns tiepjas.

Ne doŗŗõbõd.   Viņi tiepjas.

Läpš doŗūb. 152.1   Bērns īd.

Lapst do’ŗŗõbõd, ä’b ne itkõt, ä’b ne räukõt.   Bērni īd, ne viņi raud, ne viņi kliedz.

Tä’mpõ u’m vīdõztuoistõnz dǭtõm.   Šodien ir piecpadsmitais datums.

Pa’n uksõn drēgõl je’ddõ!   Pieliec durvīm aizšaujamo!

Drēgõlõks drēgõltõb uks vi’zzõ   Ar aizbīdni aizbultē ciet durvis.

Uļļizuks piḑīks vi’zzõ drēgõltõ.   Ārdurvis būtu jāaizbultē.

Ta dreijõb nõ’ggõldūožidi. KK78a34   Viņš virpo adatu dozes.