Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1651 - 1699 no 16043 šķirkļiem

dizainer * s *127
  dizaineris
	


						
dizainīertõ vt ¤49
  dizainēt
	


						
dīzõl * s *0
(a)   dīzeļdegviela, dīzelis (b)   -
	


						
dīzõl|outo * s *90
  automašīna ar dīzeļdegvielu
	


						
dižānist adv
(a)   krietni daudz, visai daudz

Sīe si’gži vȯ’ļ dižānist ka’llõ.   Šoruden bija krietni daudz zivju.

Sõnārǭntõst līedab dižānist pǟgiņ sõņḑi.   Vārdnīcā atrodams krietni daudz vārdu.

(b)   krietni, pamatīgi
	


						
doktār s *217
(a)   doktors (b)   dakteris
	


						
dokument s *136
  dokuments
	


						
dolār s *217
  dolārs
	


						
dǭldõr s *220
  dālderis
	


						
doņņõ vi ¤50
  niķoties

Iļ laps kītõb, ku ta doņņõb – ta ne’i pūol itkõs ajāb midēgõst pǟlõ. 86a35   Par bērnu saka, ka viņš niķojas – viņš tā pa pusei raudot pierunā.

	


						
dopāstõ vt ¤53a
  kratīt  152.2
	


						
dopāz adj *189
  kratošs

Dopāz i’bbi u’m seļļi, kis, ku ratstāb tä’mkõks, si’z tä’m sǟlgas u’m lǟlam istõ, ta kuigõz ne’i ä’bjõvīst kāndab, ja si’z ta dopāstõb ka, ku ta jemīņ ētab sälgõ kuigõz i’lzpē’ḑõn. 152.2   Kratošs zirgs ir tāds, kas, kad ar viņu jāj, tad viņa mugurā ir grūti sēdēt, viņš kaut kā tā nelabi

	


						
dopīņțõ vt ¤53a
  dipināt  152.1
	


						
doppõ vt ¤36
  dipināt

Pūola pǟl lapstā dopūb, dopīņțõb. 152.1   Bērnu uz ceļgala dipina.

	


						
dǭrbõ vi ¤49
  darboties, iedarboties

Īrgõb tegīž dǭrbõ.   Sāk atkal iedarboties.

	


						
dǭrznikā s *41
  dārznieks
	


						
dǭŗ s *122
(a) etn.   kalte

Dǭŗ pǟl kūjastõb viļļõ. PK88.18   Kaltē žāvē labību.

(b) etn.   spelte

Dǭŗ u’m se ouk, kus lǟ’b so’v ulzõ. PK88.18   Spelte ir tas caurums, pa kuru dūmi iet ārā.

	


						
dōŗa adj *0
  ietiepīgs, niķīgs

dōŗa rištīng   ietiepīgs cilvēks

Ne’i doŗŗõ lapstā ä’b ūo nǟ’dõd.   Tik niķīgs bērns nav redzēts.

Läpš u’m īend dōŗaks.   Bērns ir kļuvis niķīgs.

	


						
doŗād s *39
  puņķi  E3A
	


						
dōŗa|lǭ’tš s *138’
  tiepša, niķu pūznis
	


						
dōŗa|pǟ s *14
  stūrgalvis

Dōŗapǟ u’m seļļi, kis a’mmõ, midā ta nǟb, siedā ta tǭ’ks, ja ta ajāb siedā, või tegīž ta ä’b pa’n midēgõst kūlõmõks, mis tuoi kītõb, tä’mmõn u’m eņtš pǟ. 86.35   Stūrgalvis ir tāds, kurš visu, ko viņš redz, to viņš grib, un viņš dzenas pēc tā, vai atkal viņš neklausa nekam, ko otrs saka, viņam ir sava galva.

	


						
doŗā|pǟ s *14
  stūrgalvis
	


						
do’ŗŗi adj *182’
  puņķains
	


						
do’ŗŗimi s *0 C_LELS-1
  īdēšana
	


						
doŗŗimi 1 s *188
  ietiepība
	


						
do’ŗŗimi 2 s *188’
  īdēšana

Pūol itkõs, pūol räukõs, se u’m do’ŗŗõmi. 152.1   Pa pusei raudot, pa pusei kliedzot, tā ir īdēšana.

	


						
doŗŗõ 1 vi ¤50
  tiepties

Läpš doŗŗõb.   Bērns tiepjas.

Ne doŗŗõbõd.   Viņi tiepjas.

	


						
do’ŗŗõ 2 vi ¤29
  īdēt

Läpš doŗūb. 152.1   Bērns īd.

Lapst do’ŗŗõbõd, ä’b ne itkõt, ä’b ne räukõt.   Bērni īd, ne viņi raud, ne viņi kliedz.

	


						
Doš l *0
(sēta)   Došu sēta?
	


						
Va’id
Doš la’gdõ l com
(mežs)   Došu klajums?
	


						
Va’id

Mõtsā Vaidõl. Sǟl um vanāst vȯnd Doš kōrand. Mežs Vaidē. Tur senāk bijusi Došu sēta.

dǭtõm s *152
  datums

Tä’mpõ u’m vīdõztuoistõnz dǭtõm.   Šodien ir piecpadsmitais datums.

	


						
dotsent s *136
  docents
	


						
Dǭvid nīnõ l com
(dabas objekts)   Dāvida pils
	


						
(a)   doze (b)   konservu kārba
	


						
  jucis
	


						
dõ’ŗžõ vi ¤51
(a)   kratīties

Rattõd dõ’ŗžõbõd.   Rati kratās.

(b)   drebēt

Läbūd dõ’ŗžõbõd.   Logi dreb.

(c)   trīcēt

Dõ’ržõb irmstõ, kīlmast. KK78a34   Trīc no bailēm, aukstuma.

Ta dõŗžõb ne’i ku ǭbõ lē’ḑ. KK77a   Viņš trīc kā apses lapa.

	


						
Dõŗžõ l *0
(sēta)   Vecsumberi
	


						
dõ’ŗžtimi s *188’
  tricināšana, satricinājums

ti’gmõd dõ’ŗžtimi 86a48   smadzeņu satricinājums

	


						
dõ’ŗžtõ vt ¤53’
(a)   drebināt, tricināt

Bomb võib dõ’ŗžtõ aigīži, mis immõr sīe bomb attõ. 86.36   Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir.

Ta u’m rǭz dõ’ržtõd. 86.36   Viņš ir nedaudz jucis.

(b)   grabināt

Blekkõ dõ’ŗžtõb. KK78a57   Skārdu grabina.

(c)   purināt, drebināt

I’bbi dõ’ŗžtõb eņtš nǭ’gõ. KK78b52   Zirgs purinās [~ purina savu ādu].

	


						
drāma * s *0
  drāma
	


						
draņk s *131
  brāga
	


						
drä’ggõn 1 s *219’
  staignājs, slīkšņa, dumbrājs
	


						
drä’ggõn 2 adj *219’
(a)   drēgns

Tämpõ u’m seļļi drä’ggõn āiga, vī’mõ ä’b ūo, u’d um; pīlad attõ madālõs. PK88.9   Šodien ir tāds drēgns laiks, lietus nav, migla ir; mākoņi ir zemu.

(b)   aizaudzis

drä’ggõn dīk KK78a35   aizaudzis dīķis

	


						
drēgõd s *172
 etn.   ratu rāmis  78/11
	


						
drēgõl s *219
  aizbīdnis, aizšaujamais

Pa’n uksõn drēgõl je’ddõ!   Pieliec durvīm aizšaujamo!

Drēgõlõks drēgõltõb uks vi’zzõ   Ar aizbīdni aizbultē ciet durvis.

	


						
drēgõltõ vt ¤53a
  aizbultēt

Uļļizuks piḑīks vi’zzõ drēgõltõ.   Ārdurvis būtu jāaizbultē.

	


						
dreij|benk s *94a
  virpa  KK77
	


						
dreijõ vt ¤49
  virpot

Ta dreijõb nõ’ggõldūožidi. KK78a34   Viņš virpo adatu dozes.

	


						
dreimaņ s *0
  virpotājs
	


						
drēs|kǭmaŗ s *222
  ģērbkambaris
	


						

Redzami 1651 - 1699 no 16043 šķirkļiem