Āigiņ jemā jelīz pūoga jūs.   Laiku pa laikam māte dzīvoja pie dēla.

Ku aigõb jaļgi, si’z mingi tundtõb kūolõb, ku aigõb sūormidi, si’z mingi kovāl rištīng sīndõb. 74.41   Ja mēra kājas, tad kāds paziņa nomirst, ja mēra pirkstus, tad kāds gudrs cilvēks piedzimst.

Ma a’iliz tästā ne’iku tūļ tabār allõ. KK77   Es aizskrēju no šejienes kā vēja plēsts [~ it kā vējš zem astes].

Ta a’iliz ne’i, ku kūondad tū’giztõ. KK77a   Viņš skrēja tā, it kā pēdas sviltu [~ ka pēdas dūmoja].

Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz.   Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja.

Ku tu’ļ vadā kuoț, liestād a’ilizt kuoțțõ si’zzõl.   Kad nāca vada maiss, tad butes ieskrēja maisā.

Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. 1984.1   Mērkaziņa traucas slīpi zemes virzienā.

Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind. JL75   Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns.

Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ. KK78.3   Automašīnas saskrējās.

Jālgad panāb sāina pǟlõ, ve’r a’ilõb tā’giž. KK77a   Uzliek kājas uz sienas, asinis plūst atpakaļ.

Rõk ai’lõb jõvīst – kui sa rõkāndõd, ne’i lǟ’b.   Runa plūst labi – kā tu runā, tā iet.

Aimõks kītizt perīmī’e aim. 86a11   Par saimi sauca saimnieka ģimeni.

Mi’nnõn attõ kim aimõ.   Man ir desmit bišu saimes.

Āina kazāb ku silmõz nǟ’dsõ, kui tǟnda võib valdõ. KK77a   Zāle aug acīm redzami, kā to var novaldīt.

Āina u’m jõvīst ka’zzõn.   Zāle ir labi saaugusi.