Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 101 - 149 no 16041 šķirkļiem

aigā|mǭļi adj *187
  nomaļš

aigāmǭļi kūož   nomaļa vieta

aigāmǭļi kǭrand   nomaļa sēta

	


						
āigani adj *0
(a)   piemērots, atbilstošs (b)   ērts
	


						
āiga|pū s *12
  mēraukla
	


						
āiga|rǭntõz s *172
  kalendārs

Līvliztõn āt set kakš āigarǭntõzt.   Lībiešiem ir tikai divi kalendāri.

	


						
aigās pop
  pie malas
	


						
aigāst pop
  no malas
	


						
āigast s *136
  gads

mūn āigast KK78a25   nākamgad

tagāmūn āigast KK78a25   aiznākamajā gadā

sadīņ āigastidi tā’gižpē’ḑõn E IC   pirms simtiem gadu

Ūž āigast   Jaungads

Vanā āigast ȭ’dõg   Vecgada vakars

Kalāmī’ed kǟ’bõd āigast le’bbõ mie’rsõ.   Zvejnieki cauru gadu iet jūrā.

Vȯndzizt Ūdtõ āigastõ!   Laimīgu Jauno gadu!

	


						
āigast|āiga * s *33
  gadalaiks
	


						
āigasti adj *188
  gadu vecs

Nikā jõ kūdāigasti lugīz rǭntidi.   Nika jau sešu gadu vecumā lasīja grāmatas.

	


						
āigast|kim * s *123
  desmitgade
	


						
āigastli adj *188
  gadus vecs

Ma si’z vȯ’ļ set nēļa āigastli. VS36   Es tad biju tikai četrus gadus vecs.

	


						
āigast|pǟva s *24
  gadadiena

8. janvār u’m mä’d kūoŗ āigastpǟva.   8. janvāris ir mūsu kora gadadiena.

	


						
āigast|pe’ļmi s *187’
  gada izpeļņa  2L5
	


						
āigast|plǭn s *122
  gada plāns  2L5
	


						
āigast|rǭntõz s *172
  gadagrāmata
	


						
āigast|sadā s *39
  gadsimts
	


						
āigast|tõrg s *94
  gadatirgus  79.9
	


						
āigast|tū’ontõ ¤118’
  gadu tūkstotis
	


						
āiga|va’it * s *0
  laika posms, intervāls
	


						
aigā|võrgõ s *115
  maliņtīkls (zvejai krasta tuvumā)

Vaņīmõd kalāmī’ed kǟ’bõd aigāvõrgidi ētamõs. 2L6   Vecāki zvejnieki met [~ dodas mest] maliņtīklus.

	


						
aigdõb|vigā s *0
  mērījuma kļūda
	


						
a’igi 1 s *181
  sienas, dārza u.c. mala, -male
	


						
  laika-, laicīgs
	


						
a’igi 3 adj *181
  malas-, malējs  KK78b21
	


						
aigiji s *188
  mērītājs, mēraparāts
	


						
aigimi s *188
(a)   mērīšana (b)   laikošana, piemērīšana
	


						
aigimiz|kabīn * s *0
  pielaikošanas kabīne
	


						
āigiņ adv
(a)   laiku pa laikam

Āigiņ jemā jelīz pūoga jūs.   Laiku pa laikam māte dzīvoja pie dēla.

(b)   reizēm

mūnda āigiņ K86   dažreiz

	


						
aigiz pop
  laikā

Touvõ aigiz va’ddõl i’z lǟ’. D14   Vētras laikā vadu nevilka.

	


						
< aigõz
a’igizt 1 s *181
  apkaime

Bomb võib dõ’ŗžtõ a’igiži, mis immõr sīe bomb u’m. 86.36   Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir.

	


						
a’igizt 2 s *181
  kustamā manta  KK78b6
	


						
(a)   mērīt

kieuži, mǭdõ, vietā aigõ   virves, zemi, ūdeni mērīt

Ku aigõb jaļgi, si’z mingi tundtõb kūolõb, ku aigõb sūormidi, si’z mingi kovāl rištīng sīndõb. 74.41   Ja mēra kājas, tad kāds paziņa nomirst, ja mēra pirkstus, tad kāds gudrs cilvēks piedzimst.

(b)   laikot, piemērīt

ǭ’riņi aigõ   uzlaikot uzvalku

	


						
a’igõ 2 pop
  blakus, malā (virziens)
	


						
a’igõl adv
  malā (virziens)

Seļļizt mõtkõd u’m pa’nmõst a’igõl. L33:15.1   Tādas domas jāmet [~ jāliek] malā.

	


						
aigõr s *0
(Ardea cinerea)   zivju gārnis, dzēse
	


						
  laikā
	


						
> aigiz
aigstiz adv
  laikus, laikā

A’b tu’ļ aigstiz.   Palīdzība pienāca laikā.

	


						
ai|kalā * s *18
  haizivs
	


						
  tāds, kas nespēj nostāvēt mierā
	


						
a’iliji|pusk s *77
(Convolvulaceae)   tītenis  84.5
	


						
a’ilõ vi ¤51
(a)   skriet, traukties

ku’bbõ a’ilõ   saskrieties

mǭ’zõ a’ilõ   noskriet

tuoizõn pǟlõ a’ilõ   uzbrukt otram

a’ilõ ibīz   nodzīt zirgu ~ noskriet zirgu

Ma a’iliz tästā ne’iku tūļ tabār allõ. KK77   Es aizskrēju no šejienes kā vēja plēsts [~ it kā vējš zem astes].

Ta a’iliz ne’i, ku kūondad tū’giztõ. KK77a   Viņš skrēja tā, it kā pēdas sviltu [~ ka pēdas dūmoja].

Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz.   Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja.

Ku tu’ļ vadā kuoț, liestād a’ilizt kuoțțõ si’zzõl.   Kad nāca vada maiss, tad butes ieskrēja maisā.

Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. 1984.1   Mērkaziņa traucas slīpi zemes virzienā.

(b)   braukt, traukties

Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind. JL75   Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns.

Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ. KK78.3   Automašīnas saskrējās.

(c)   tecēt, plūst

Jālgad panāb sāina pǟlõ, ve’r a’ilõb tā’giž. KK77a   Uzliek kājas uz sienas, asinis plūst atpakaļ.

Rõk ai’lõb jõvīst – kui sa rõkāndõd, ne’i lǟ’b.   Runa plūst labi – kā tu runā, tā iet.

	


						
(a)   saime

Aimõks kītizt perīmī’e aim. 86a11   Par saimi sauca saimnieka ģimeni.

(b)   ģimene (c)   bišu saime, bišu spiets  79.9

Mi’nnõn attõ kim aimõ.   Man ir desmit bišu saimes.

	


						
aim|aŗšt * s *94
  ģimenes ārsts
	


						
aim|izā s *25
  namatēvs
	


						
aim|jemā s *39
  namamāte
	


						
aim|nõtkõm * s *153
  ģimenes loceklis
	


						
aim|ro’vz s *159
  saimes ļaudis

Aimro’vzt lekštõ tõrg pǟl. 86a11   Saimes ļaudis devās uz tirgu.

	


						
  viela

je’ngõd|ain kiudaine ▫ šķiedrviela;

rõk|ain kõneaine ▫ viela sarunai

	


						
āina s *36
(a)   siens

ainõ a’jjõ   dzīt sienu [šķūnī]

ainõ andõ   dakšot sienu

ainõ je’llõ   vākt sienu

ainõ nītõ   pļaut sienu

ainõ vie’ddõ   vest sienu

nīt āina   pļavas siens

tarā āina   lauka siens

sūo āina   purva siens

(b)   zāle

Āina kazāb ku silmõz nǟ’dsõ, kui tǟnda võib valdõ. KK77a   Zāle aug acīm redzami, kā to var novaldīt.

Āina u’m jõvīst ka’zzõn.   Zāle ir labi saaugusi.

(c)   zāles

jõvā āina   labas zāles

(d)   inde

svȯrk|āina ~ svȯrkõ|āina rotimürk ▫ žurku inde

	


						
Āina tarā l com
	


						
Irē

Tarā Irail. Lauks Mazirbē.

Redzami 101 - 149 no 16041 šķirkļiem