Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1401 - 1449 no 16043 šķirkļiem

buks|būom s *122
(Buxus)   buksuss
	


						
būk|sprīt s *131
 mar.   bugšprits
	


						
buks|pū s *12
(Fagus sylvatica)   dižskābardis  EIIIf
	


						
bukštīerõ vt ¤49
  burtot, boksterēt

Bukštīerõb tē’ḑi, sõņdi ī’dõku’bbõ. KK78a32   Boksterē burtus, vārdus kopā.

	


						
bukt s *77
(a)   bukte (b)   rieva dzirnakmenī

Buktõn vȯļtõ va’imõd kāņtõd. KK77a   Rievai bija asas malas.

	


						
  buktēt

Bikšidi buktõb pletīzõrõks. KK78a32   Bikses buktē ar gludekli.

	


						
buktõ 2 vi ¤0
  -
	


						
bulā|pū s *12
  sētas lata, šķērskoki  J13
	


						
Bulgārij l *121
(valsts)   Bulgārija
	


						
bulvār * s *136
  bulvāris
	


						
  bullis
	


						
bu’ļ 2 s *64
  burbulis
	


						
buļ-buļ intj C_LELS-3
  buļ-buļ
	


						
buļīkšimi s *188
  burbuļošana, mutuļošana

Ī’dtõkabāl sugūb se buļīkšimi sǟ’l, kus u’m mingi tǭ’gõz, või sǟ’l at kivīd allõ või mingi pū u’m allõ; si’z ve’ž lǟ’b iļļõ i’ļ sīe buļīkšõs. 86a25   Aizvien tā mutuļošana gadās tur, kur ir kāds šķērslis, vai tur ir akmeņi apakšā, vai kāds koks ir ap

	


						
buļīkšõ 1 vi ¤53a
(a)   burbuļot, mutuļot

Katļā, ku kīeb, si’z buļīkšõb. 86a25   Katls, kad vārās, mutuļo.

Tīemīez buļīkšõb, ku apāndõb. KK78a32   Raugs burbuļo, kad rūgst.

(b)   čalot

Ūrga buļīkšõb. 86a25   Strauts čalo.

	


						
buļīkšõ 2 vi ¤53a
  brēkt, skaļi raudāt

No mis sa sǟ’l ni buļīkšõd? 86a26   Nu ko tu tur tagad brēc?

	


						
buļīkštõ vi ¤53a
  plunkšķināt
	


						
  bumba
	


						
  -
	


						
būmbal s *218
(a)   bumbulis

na’grõ būmbal   kartupeļa bumbulis

(b)   vabole
	


						
bumbīer s *153
  bumbieris
	


						
bumbīer|pū s *12
(Pyrus)   bumbiere  EIIIg
	


						
bū|mēstar s *218
  namdaris, galdnieks  79.9
	


						
bumīkšõ vt ¤0
  murmināt, bubināt
	


						
būndal s *218
  sviesta ciba, bundulis

Būndal vȯ’ļ pūstõ tīedõd, pa’ņtõ vȭita si’zzõl, ku lekštõ mõtsõ. KK77   Sviesta ciba bija no koka taisīta, sviestu lika iekšā, kad devās uz mežu.

	


						
būndla s *46
  doze ar vāku
	


						
Būndla nītõd l com
	


						
Īra


būnga 1 s *46
(a)   puns

Ta sai būnga vȯntsõ.   Viņš dabūja punu pierē.

Mikīļ lekš tu’bbõ tā’giž si’ņņizt būngadõks vȱntsas J17   Miķeļis iegāja atpakaļ istabā ar ziliem puniem pierē.

(b)   māzers

Būngast võib tī’edõ knašīdi a’žḑi, sǟ’l võib mingist pūstõ tarīļi tī’edõ või seļļiži-tuoļļiži a’žḑi. 86a33   No māzera var taisīt skaistas lietas, tur no kāda koka var taisīt šķīvjus vai šādas tādas lietas.

	


						
būnga 2 s *46
  iepiedums, ieliekums
	


						
būnga 3 s *46
  bunga
	


						
būngad s Pl *46
  bungas

Kõps rabūb ka būngidi, tämā rabūb kuskis mingiz ažā pǟl, pū pǟl. 86.33   Zaķis arī sit bungas, viņš sit kaut kur uz kādas lietas, uz koka.

	


						
būnga|nǭ’gõ s *118
 anat.   bungādiņa
	


						
bunglimi 1 adj *188
(a)   punains (b)   māzerains

Kõuvõpū, mūnda kõrd piedāgpū ka u’m seļļi bunglimi. 86.33   Bērzs, reizēm priede arī ir tāda māzeraina.

	


						
bunglimi 2 adj *188
  ar iespiedumiem, ar ieliekumiem
	


						
bungõ vi ¤37
  bungot

Būngõb dūrõks, būngaks, pūkõks. KK78a32   Bungo ar dūri, bungām, koku.

	


						
Bunk l *0
(sēta)   Bunkas, Bunki
	


						
Irē

Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.

Bunkas celtas 19. gs. sākumā. Pēc Bunku saimnieku pēcteča Laimoņa Zembaha ziņām, sēta pastāvējusi līdz Otrajam pasaules karam.

bunkõr s *220
  bunkurs
	


						
Būņtik l *0
(sēta)   Buntiki
	


						
Pizā

Būņtikõl, Būņtikõl, Būņtikõld

Lībiešu patriota Uldriķa Kāpberga, saukta par lībiešu ķēniņu, dzimtās mājas. 1959. gadā Buntiki tika pārvesti uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju.

buņț s *102
  saišķis, kūlītis, bunte

lāngad|buņț lõngapunt ▫ dzijas saišķis;

pīrgõd|buņț pirrukimp ▫ skalu bunte;

tȭrõks|buņț tõrvasekimp ▫ darvainu skalu bunte;

vȱlgõd|buņț õlepunt ▫ salmu kūlītis

Buņț, midēgõd pǟgiņ ku’bsõ. 86a34   Bunte, kaut kas daudz kopā.

Piškīz āinadviedām ka nutāb buņțõks.   Mazu siena vezumu arī sauc par bunti.

	


						
Būņțik h *0 C_LELS-8
  Buntigs
	


						
būoḑ s *128
  veikals, bode

vanād ažād būoḑ 151   krāmu bodīte

	


						
būoḑ|kōp s *122
  veikala preces
	


						
būoḑnikā s *41
  bodnieks
	


						
būogiņ adv
  bariem, baros
	


						
bū’ojõ adv
  bojā

Ta tī’eb, la’z ta läkkõ bū’ojõ KK77a   Viņš dara [tā], lai viņš aizietu bojā.

	


						
būokmõz s *172
  spoks

Fiššõr Gǟdõ vȯ’ļ nǟnd pǟgiņ būokmidi.   Fišera Ģēda bija redzējusi daudz spoku.

	


						
būolgõ|mǭŗa s *44
  bruķleņoga
	


						
būolgõ|vaŗž s *113
  brūkleņu mētra  EIIIg
	


						
būolgõz s *172
(Vaccinium vitis-idaea)   brūklene
	


						
būom s *122
  bomis  TL78b65
	


						

Redzami 1401 - 1449 no 16043 šķirkļiem