Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1351 - 1399 no 16043 šķirkļiem

bro’utšimi s *188’
(a)   brauciens (b)   braukšana
	


						
broutšõ 1 vt ¤53a
(a)   notraukt

broutšõ lē’ḑi   notraukt lapas

(b)   braucīt

Ma’ggõ broutšõb, paijõb kievāmstiz. KK78a32   Vēderu brauka, viegli glauda.

	


						
bro’utšõ 2 vi ¤53a’
  braukt
	


						
bro’utšõ 3 adv
  braukšus
	


						
Bro’utšõm vigā l com
	


						
Sǟnag

Vigā Sǟnagõl. Viga Saunagā.

broutštõ vt ¤0
  braucīt, berzēt, masēt
	


						
bro’utštõb s *153’
  braucamais

Ī’žeņtšõn vȯ’ļ bro’utštõb. KK78a17   Pašam bija braucamais.

	


						
Broutš|vigā l *19
(viga)   Braucamā viga, Braučviga
	


						

Braucamā viga – starp Miķeļtorni un Lielirbi.

Broutš|viga l *0
(viga)   Braucamā viga, Braučviga
	


						

Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.

Brõkšā l *0
(sēta)   Brikši
	


						
Sīkrõg

Um štrandõn ikš brig. Kuoigmēšti ikš Erman nimkõks um īend Sīkrõgõl jelām. Se siz um eitõn kōrand ja nuttõn sīe Brig, missõst um suggõn kōrand nim Brōkša ja perīmīe līekõnim Ermanbrig. Ir strandējusi viena briga. Viens no kuģa vīriem vārdā Ērmanis ir palicis Sīkragā uz dzīvi. Tas tad ir uzbūvējis sētu un nosaucis to par Brigu, no kā radies sētas nosaukums Brikši un saimnieka uzvārds Ermanbriks.

Brikšu sēta minēta jau 1731. gada Dundagas muižas vaku grāmatā. Sēta saistīta ar lībiešu Ermanbriku dzimtu, kuras vairāki pārstāvji lībiešu kultūrā devuši savu ieguldījumu. Par Ermanbriku senču ierašanos Sīkragā ir šāda leģenda: “Pirms desmit paaudzēm reiz bijusi varena vētra. Ar to vētru malā nācis liels zviedru kuģis. Citi noslīkuši, bet vienīgi kapteinis izglābies un nonācis malā. Viņš apprecējis kādu lībiešu meitu un sācis te dzīvot. Nogrimušais kuģis esot saucies “Brik”, bet pats kapteinis bijis Ērmanis." Irbes-Ģipkas draudzes baznīcas grāmatā atrodamas ziņas, ka 18. gadsimtā Brikšos 50 gadus saimniekojis Ērmanis, bet viņa mazdēls Klāvs 19. gadsimtā jau bija kļuvis par Ermanbriku. Sēta pastāv mūsdienās, un tur saimnieko Ermanbriku dzimtai piederīgie.




Brõkšā s *0 C_LELS-4
  Brikši
	


						
brõuvõ vt ¤49
  brūvēt

Brõuvõb vȯ’ltõ eņtš kuo’nnõ, kuodās. KK78a31   Brūvē alu savās mājās, alus brūzī.

	


						
brūdganā s *0 C_LELS-5
  līgavainis, brūtgāns
	


						
brūik s *122
  paraža

Līvliztõn vȯ’ļ brūik Sūr neļļõndpǟvan lǟ’dõ bikt jū’r. 86a25   Lībiešiem bija paraža Zaļajā ceturtdienā iet pie dievgalda.

	


						
brūikõ vt ¤53a
  lietot, brūķēt

aiņḑi brūikõ   lietot zāles

sūdõ brūikõ   brūķēt muti

Ma brūikõb pǟgiņ vȯ’zzõ, tuoi ne’ije’n ä’b brūik siedā vȯ’zzõ. 86a25   Es lietoju daudz gaļas, cits tik daudz nelieto to gaļu.

	


						
bruk s *79
  bruka, trūce

Ta vȯ’ļ sǭnd eņtšõn brukkõ. 79.5   Viņš bija dabūjis sev bruku.

	


						
brūni adj *187
  brūns

brūni ne’i ku jarā ūdtõd KK77   brūns kā izcepts

	


						
brūnliki adj *188
  brūngans
	


						
bruņā s *39
  bruņas
	


						
bruņad s *0
  bruņas
	


						
bruņā|krupā s *41
(a)   krupis (b)   bruņurupucis

Bruņākrupā, tä’mmõn ä’b sǭ ne’i aššõ nǭ’gõ jū’rõ. KK78a65   Bruņurupucis, viņam netiek tik ātri pie ādas klāt.

	


						
bruņānikā s *41
  bruņinieks
	


						
brūokst s *131
  brokastis
	


						
brūokst|āiga s *33
  brokastlaiks
	


						
  brusa
	


						
brūtganā s *39
  līgavainis, brūtgāns
	


						
brutsīņțõ vt ¤53a
  berzt, berzēt

brutsīņțõ eņtš nǭ’gõ   berzēt savu ādu

Ma võib mūdõ midēgõd brutsīņțõ või ne’i ȭŗõ, ȭŗikšõ kuigõd. *156.1   Es varu kaut ko citu berzēt vai tā berzt, berzēties kaut kā.

Ta ēņtšta brutsīņțiz pū kilgs.   Viņš berzējās gar koku.

	


						
brūț s *128
  līgava, brūte

Brūț lǟ’b mī’elõ. KK78a23   Līgava iziet pie vīra.

	


						
brūț krūonõ term
  līgavas kronis
	


						
brūț vāņka term
  līgavas kronis
	


						
brūț|pǭŗ s *128
  saderinātie, jaunais pāris
	


						
brūz s *131
(a)   brūzis (b)   spirta brūzis
	


						
bruzīļ s *221
  brezents
	


						
Budapešt l *0
(pilsēta)   Budapešta
	


						
budār s *217
(a)   pulciņš, bariņš

Budār, sǟ’l ä’b ūo vä’ggi pǟgiņ. 86a34   Pulciņš, tur nav ļoti daudz.

Käp immar tu’ļ ku’bbõ budār läpši. J10   Ap skapi sanāca bariņš bērnu.

(b)   puduris

mõtsā|budār metsatukk ▫ meža puduris

	


						
budīļ s *221
  tāds, kas strādā pavirši, pa roku galam; haltūrists

Nutāb seļļiz budīļõks ka seļļizt rištīngtõ, kis midēgõst äbõigiz või jämp vīțõ tī’eb. 152.1   Par tādu, kas strādā pa roku galam, sauc arī tādu cilvēku, kas kaut ko nepareizi vai muļķīgi dara.

	


						
budīļtõ vt ¤53a
  darīt pa roku galam, haltūrēt
	


						
budīļtõmi s *188
  darīšana pa roku galam, haltūrēšana

Budīļtõmi u’m seļļi, midēgõst jämp vīțõ tī’edõ. 152.1   Darīšana pa roku galam ir tāda, kaut ko darīt muļķīgā veidā.

	


						
Būdnikā l *41
(sēta)   Būdnieki
	


						
Kūolka

Kōrand Kūolkas, paldīņ jemīņ äb ūo. Sīes kūožõs um nustõd kalād fabrik jeltõbkuodā. Sēta Kolkā, pašlaik vairs nav. Tajā vietā ir uzbūvēta zivju fabrikas dzīvojamā ēka.

Būdnieku sēta pastāvējusi vismaz kopš 1807. gada. No 19. gs. vidus bijusi rentes māja. Nav precīzu ziņu, kad sēta beigusi pastāvēt. Atradusies tagadējā Kolkas tautas nama tuvumā.

Būdnikā mä’g l com
(kalns)   Būdenes kalns
	


						


Būdnikā vālga|mǭ l com
(valgums)   Būdnieku valgums
	


						
Kūolka

Kūolkas. Vālgamō vastõ vȯļtõ võrgõbūdõd. Kolkā. Valgumam iepretim bija tīklu būdas.

būdõ s *118
(a)   tīklu būda (b)   būda

va būdõ   vei, būda

	


						
bu’džet s *127’
  budžets
	


						
Buenõs Airõs l com
(pilsēta)   Buenosairesa
	


						
bufēt s *127
  bufete
	


						
būg s *0
(carpinus)   skābardis
	


						
bugārõz s *173
  kušķis

Ta vȯļ ku’bbõ ka’zzõn seļļizt piškizt oksādõks ne’i nekā piški bugārõz. KK34II10   Tas bija saaudzis kopā ar tādiem maziem zariem kā mazs kušķis.

	


						
būk s *0
 mar.   -
	


						
buket s *136
  buķete
	


						
bukkõrtõ vi ¤53a
  dauzīties, strauji pukstēt

Sidām bukkõrtõb. KK77b   Sirds dauzās.

	


						

Redzami 1351 - 1399 no 16043 šķirkļiem