Tikkiž u’m kȭrdal.
Tikkiž palīz jarā.
amā tikkiž ulzõ oksnõ
Ne tīkizt tī’edõ eņtš tīe ne’i jõvīst, kui ne igāniz mūoštizt ja sȭitizt.
Ta tīkõb siedā, mis tä’mmõn tī’kõb.
rǭ’ tagān tikšlõ
vastõ tikšlõ
Li’ņdi tilīņțõb kažīs kūožis vie’d sizāl, nēḑi li’gtõmõt ä’b sǭ.
mittõ tilkõ
Ne’iku mie’rsõ ikš tīlka: kadūb jarā.
Ta mittõ tilkõ ä’b võtā sū’zõ, mis u’m jo ve’ggi.
Ta i’z kīt mittõ tilkõ.
Ta ä’b tī’e tīedõ mittõ tilkõ.
Rǟstõd jū’r at kilmõnd sūrd tilkõd.
Pīsk tīlkiz ulzõ.
Ve’ž tīlkõb le’b katūks le’bbõ.
Ma tīltab vietā si’n pǟ’zõ mingiz tīlka.
Tiļbil – siedā vītõ lōlab.
Sena vecsaimniecība, minēta Dundagas vaku grāmatā 1731.–1738. gadā, tur saimniekojis Tille Diedrick, vagars. Tiļļu saimnieki 1939. gadā bija lībieši Pēteris un Katrīne Folmaņi ar bērniem. Kā īpašuma kādas daļas rentnieks minēts viņu dēls zvejnieks Osvalds Folmanis. Pēteris Dambergs: "Otrā pasaules kara laikā Tiļļi aizbrauca uz Zviedriju. Mājas palika tukšas, tās nojauca."
Sa tīngad tammõn jūrd paļļõks.
Sigā tīngab nanāks mǭdõ.
Mǭ u’m sigā tingdõd.
lūdõ|tink luuakonts ▫ nodilušas zaru slotas strupulis
nǭțõ|tink kapsatünk ▫ kāposta kacens;
oksā|tink oksatünk ▫ zara stumbenis;
pū|tink puutünk ▫ žagaru slota, kancis
