Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

tīekõ ² vi ¤53a

tiekties

tīekslõ vt ¤54

apstrādāt

tīe|kuodā s *39

darbnīca 2L8

tīe|kūož s *138

darbavieta

●

Anni sai Vǟntas jõvā tīekūož. Anna dabūja Ventspilī labu darbavietu.

tīeli s *187

(a) darbinieks (b) strādnieks EIIIe

tīe|lōda s *38

darbagalds

tīe|lubā ^* s *39

darba atļauja

tī’emi s *187’

(a) darīšana (b) darīšanas (c) rīcība, darbība (d) dzimumdzīve

♦

ilāli tī’emi dabiska dzimumdzīve

tīe|mīez ¹ s *158

raugs

tīe|mīez ² s *158

strādnieks, meistars EIIIe

tīemiz|sõnā s *18

lingv. darbības vārds

♦

intransitīv tīemizsõnā intransitīvs darbības vārds

transitīv tīemizsõnā transitīvs darbības vārds

tienāndõks s *193

(a) pateicība

●

Pǟgiņ tienāndõkši amādõn. J3 Liela pateicība visiem.

(b) pateicības lūgšana 1Tm2.1

tie’nnõ vt ¤29

pateikties

●

Sa tienūd sīe je’dst. KK78b43 Tu pateicies par to.

Tie’nnigid eņtš nūoŗi sõzāŗi! J3 Pateicieties savām jaunajām māsām!

tienū intj

paldies!

tīe|pǟva s *24

darbadiena J8

tīe|plǭn ^* s *122

darba plāns

tīepõ vi ¤53a

tiepties

●

Ta tīepõb vastõ, ma ä’b tī’e. KK78b42 Viņš tiepjas pretī, [ka] es nedarīšu.

tierā ¹ s *39

(a) grauds

●

Kanā līediz tierrõ. Vista atrada graudu.

Ī’d tierāks kanā ä’b ūo sīend. Ar vienu graudu vista nav paēdusi.

Kamā pierāst kīetiz vȯ’ddõr tie’rḑi. Pūtelim vārīja miežu graudus.

Jǭrapē’gõn u’m sizāl tierā, mis ro’vzt at sīenõd. 152.2/10 Ezerriekstam iekšā ir grauds, kuru cilvēki ir ēduši.

(b) graudaugi, labība

●

Ma viedāb tie’rrõ. 79/8 Es vedu labību.

tīera ¹ adj *54

(a) vesels, veselīgs

●

Ne’i tīera ku kirrõ tierā. KK77b Vesels kā cirvja asmens.

Tǟnda pāikõb, tī’eb tierrõks. *156.1/4 To salāpa, sataisa veselu.

(b) vesels, viss

●

Nēši papīeris u’m tīera nädīļ tīe. Tajos papīros ir veselas nedēļas darbs.

tierā ² s *39

asmens, ass gals vai mala

tīera ² adv

veseli

♦

tīera vīž tū’ontõ J15 veseli pieci tūkstoši

tierāb adj *151

mundrs, možs

♦

tierāb pȯiški mundrs zēns

tierābi adj *188

apķērīgs

tierābit s *136

možums

tīera|irg s *94

veselība > tīerat 86/4

tierā|lēba s *21

graudu maize PK88

tīera|lu’g s *74

vesels skaitlis

tīera|pǟva s *24

veselība 86/4

tīerat s *136

veselība 86/4

♦

Tīeratõks! Uz veselību!

tīerat|kaitsõm s *153

veselības aizsardzība

tīerat|višīņtõks ^* s *193

veselības apdrošināšana

tierā|vīļa s *43

graudaugi

tīe|rištīng s *151

darba cilvēks

tie|rōda s *38

tērauds

tie|roudi adj *187

tērauda- L7.2

tīe|ro’vz s *159

darbaļaudis

●

Tīero’vz jelīztõ nurm pǟlõ. J12 Darbaļaudis strādāja uz lauka.

tierrit ¹ s *136

veselība

●

Tierrit pǟlõ! Uz veselību!

tierrit ² s *136

veselums

♦

tierritõ vīțõ veidot veselumu

tī’es s *137’

tiesa

tīe|sǟdimi ^* s *188

darba līgums

tī’esiņtõ vt ¤53’

tiesāt

●

Ta sǭb tī’esiņtõd. KK78b42 Viņu tiesā.

tī’eslimi adj *188’

tiesas

Tī’es|mī’e|pemp nīt l com

⭡ Sīkrõg

Vanāst vȯļ tīesmīen – se vȯļ Pent. Senāk bija tiesnesim – tas bija Pents.

tīet s *131

paziņojums

♦

tīetõ andõ paziņot

tīe|tēji s *175

(a) darba darītājs (b) darbinieks

tīe|tiegūd s *72

darba darīšanas

tīetõ vt ¤53a

paziņot

tīetõb|a’ždi adv

protams, zināms, bez šaubām

tīetõks s *192

ziņa, zināšanas

♦

sǭdõ elementārliži tīetõkši EA iegūt elementāras zināšanas

tīe|tubā s *19

darbnīca

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti